Elektroenerģijas uzņēmumi baidās, ka ES gatavojas piekāpties nozares spiedienam un mīkstināt automobiļu emisiju samazinājumus, jo Austrija, Beļģija, Īrija un Nīderlande lūdz Eiropas Komisiju palīdzēt elektrificēt uzņēmumu autoparkus.
ES spiediens uz elektriskajiem transportlīdzekļiem eksistenciāli neapdraudēs bloka autobūves nozari, pirmdien (7. oktobrī) Eiropas Parlamenta deputātiem informatīvajā ziņojumā paziņoja elektroenerģijas nozares pārstāvji. Kontralobijs vēršas pret centieniem vājināt CO2 emisiju ierobežojumus, kurus, kā apgalvo autoražotāji, nav iespējams ievērot.
“Lai gan šīs pastiprinātās bažas ir saprotamas, ņemot vērā pašreizējos tirgus nelabvēlīgos apstākļus un pieaugošo ārvalstu konkurenci, politiskais fokuss ir nepamatoti novirzīts uz iespējamu CO2 standartu noteikumu atvieglošanu vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem,” tirdzniecības asociācija Eurelectric raksta informatīvajā ziņojumā, kas nosūtīts EP deputātiem un ar kuru iepazinās Euronews.
Brisele, cenšoties ierobežot klimata pārmaiņas, cenšas pilnībā pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automobiļu izmantošanu. Saskaņā ar šo plānu nākamajā gadā ir jāsamazina automobiļu CO2 izmešu pieļaujamais līmenis gandrīz par piektdaļu, lai tas nepārsniegtu 94 gramus uz kilometru – termiņš, ko automobiļu rūpniecība tagad apgalvo, ka nevar ievērot, jo samazinās elektroiekārtu pārdošanas apjomi.
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA), ko atbalsta centriski labējā Eiropas Tautas partija, ir aicinājusi uz neprecizētu ārkārtas “atvieglojumu” no ievērojamām soda naudām, kas tagad draud autoražotājiem, kuriem bija pieci gadi, lai sagatavotos jaunajiem ierobežojumiem. Viņi vēlas, lai regulējuma pārskatīšana tiktu pārcelta uz nākamā gada sākumu, nevis uz 2026. gadu.
Eurelectric apsūdz automobiļu rūpniecību, ka tā dod priekšroku lielākiem un dārgākiem elektriskajiem modeļiem, kas maksā aptuveni 40 000 eiro, un “mudina patērētājus iegādāties lētākus hibrīdus un ICE [iekšdedzes dzinēju] modeļus, kurus ražotāji vēlāk nevarēs pārdot”.
Komisijas pārstāvis, kas nesen pēc nozares spiediena paziņoja, ka uz vienu gadu atliek noteikumus par cīņu pret mežu samazināšanu, sacīja, ka ES izpildvaras prioritāte ir “nodrošināt, ka šie mērķi tiek sasniegti un ka ir nodrošināti visi pareizie nosacījumi, lai tos varētu sasniegt”.
Komisijas amatpersonas otrdien (8. oktobrī) ieradās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, lai piedalītos debatēs par “krīzi, ar ko saskaras ES autobūves nozare, iespējamo rūpnīcu slēgšanu un nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un saglabāt darba vietas Eiropā”.
Nesenā intervijā Euronews ACEA vadītājs sacīja, ka lielāku, SUV tipa modeļu tirdzniecība ir nepieciešama, lai gūtu peļņu, kas nepieciešama ieguldījumiem plašākā pārejā uz videi draudzīgu mobilitāti.
Taču Eurelectric apgalvo, ka ražotāji varētu sagaidīt tirgus uzplaukumu, jo īpaši mazāku modeļu tirgū, ņemot vērā Ķīnas ražotājiem noteiktos jaunos tirdzniecības tarifus.
“Lai gan ir taisnība, ka Eiropas autoražotāji un piegādes ķēde piedzīvo grūtības, šo “krīzi” nevar atrisināt, atvieglojot CO2 izmešu standartu regulējumu,” raksta Eurelectric.
Atsevišķā vēstulē, kas arī tika nosūtīta pirmdien, Austrijas, Beļģijas, Īrijas un Nīderlandes vides ministri rakstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Leienei, pieprasot, lai viņas otrā pilnvaru termiņa laikā, kas sāksies šogad, tiktu izstrādāts tiesību akta priekšlikums par uzņēmumu autoparku ekoloģizāciju.
“Bezizmešu transportlīdzekļu pārdošanas paātrināšana, izmantojot uzņēmumu autoparku mērķus, noteikti stiprinās ES rūpniecisko zaļo piegādes ķēdi, samazinot investīciju risku un radot noteiktību automobiļu, akumulatoru un komponentu ražošanas nozarēs,” rakstīja ministri.
Komisija norādīja, ka tā apzinās, ka elektrisko transportlīdzekļu ieviešana uzņēmumu sektorā ir gausa, un joprojām analizē šā gada sākumā notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.