Ūdens vajadzīgs vienmēr
Pēc skandināvu zinātnieku novērojumiem un aprēķiniem, ziemā mēs izdzeram pusotras reizes mazāk ūdens nekā vasarā. Un tas notiek Eiropā, kur dzert ūdeni pieņemts vienmēr un visur. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka lielai daļai cilvēku organisms ir vienkārši atūdeņojies, un tas, protams, tūlīt pat atsaucas uz ādas stāvokli: tā kļūst sausāka, spēcīgāk reaģē uz salu un vēju. Turklāt organisma atūdeņošanos rosina arī virkne pārtikas produktu: cepti un asi ēdieni, kūpinājumi, kečups, sinepes. Lai āda neciestu, to lietošana uzturā jāsamazina līdz minimumam.
Vitamīnu dzērieni
Tātad pats pirmais, kas jādara – jānoregulē šķidruma uzņemšanas režīms. Tas nozīmē, ka dienas laikā jāizdzer ne mazāk kā 6–7 glāzes šķidruma. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tas attiecas uz veseliem cilvēkiem. Tiem, kuriem ir kāda kaite, uzņemamā šķidruma daudzums jāsaskaņo ar ārstu.
Kad nepieciešamā šķidruma daudzums ir precizēts, jāpievēršas tā kvalitātei, proti, jānoskaidro, ko vislabāk dzert. Speciālisti uzskata, ka pusei no nepieciešamā daudzuma jābūt negāzētam un vidēji mineralizētam ūdenim. Obligāti jālieto dzērieni, kas satur C un P vitamīnu: tie uzlabo asins pieplūdumu ādai, proti, uzlabo tās barošanu.
Ar P vitamīnu jeb rutīnu ļoti bagātas ir melnās aronijas (no ogām gatavoto sīrupu var nopirkt aptiekā) – tās ir visīstākās zāles pret sausu ādu. Tāds pats efekts ir arī upeņu un mežrozīšu sīrupam. Šos dabas dāvātos līdzekļus pēc garšas izšķīdina ūdenī un, ja ir vēlēšanās, var pievienot šķēlīti citrona, kas arī ir bagāts ar P vitamīnu. Citrons pastiprina ogu īpašības, tāpēc rutīns askorbīnskābes klātbūtnē iedarbojas ļoti aktīvi.
Daži vārdi veltāmi arī visiem labi zināmajām mežrozītēm. C un P vitamīna satura ziņā mežrozīte ieņem vienu no līderpozīcijām un, tāpat kā melnā aronija, tiek uzskatīta par īstu atradumu ādai. Taču mežrozīšu iedarbība ir stiprāka, ja izmanto nevis sīrupu, bet uzlējumu.
Veselīgie tauki
Ziemas periodā ēdienkartē iekļaujamas arī taukvielas, proti, auksta spiediena nerafinētās augu eļļas un trekno šķirņu zivis. Šie produkti satur taukskābes, kas ādai ir ļoti veselīgas. Zivis jāēd ne retāk kā divas reizes nedēļā, bet augu eļļa jāizmanto katru dienu – tās diennakts deva ir 1,5 ēdamkarotes. Ļoti ieteicams vismaz reizi nedēļā uzturā izmantot 50–100 g zivju (piemēram, mencu) akniņas. Tā ir pieejama un, galvenais, ļoti veselīga piedeva ziemas ēdienkartei.
Rieksti un sēkliņas
Taukskābju satura ziņā sacensties ar zivīm var tikai rieksti. Turklāt tajos ir arī ādai tik ļoti nepieciešamie vitamīni A un E. Tāpēc ik dienu ieteicams apēst 30–50 g riekstu. Bet kurus izvēlēties – tā jau ir katra gaumes lieta: kādam garšo lazdu rieksti, citam mandeles, vēl kādam valrieksti, pistācijas vai zemesrieksti. Taču ir viens “bet”: daudziem (aptuveni 25% pieaugušo) rieksti izraisa nopietnu alerģiju. Bet daļai tie vienkārši negaršo.
Šādos gadījumos riekstus var aizstāt ar saulespuķu sēkliņām – arī tās ir bagātas ar taukos šķīstošajiem vitamīniem un taukskābēm (100 g sēkliņu = 50 g riekstu).
Sērs kolagēnam
Lai sintezētu normālu kolagēnu (olbaltumu, kas ir viens no saistaudu pamatelementiem), organismam vajadzīgs sērs. Šo mikroelementu organisms saņem no jebkuras gaļas (aitas, liellopa, truša, cūkas). Noder arī putnu gaļa, kurā šajā gadījumā vērtīgākā daļa ir nevis krūtiņa, bet stilbiņi – tos pusdienu maltītei vajadzētu gatavot vismaz pāris reižu nedēļā. Bet pārējā laikā var ēst liesu liellopa, truša gaļu un zivis.
Taču nedrīkst aizmirst, ka pārāk daudz gaļas ne pie kā laba nenoved, tāpēc ieteicamākā dienas deva ir aptuveni 100 gramu. Ar to pietiks, lai organisms saņemtu tam nepieciešamo sēru un netiktu pārslogots ar sārņiem, kuru gaļā ir vairāk, nekā varētu domāt.
Lasi arī: Kā palīdzēt ādai saglabāt dabiskās aizsargspējas. Programma visai dienai
Ēšanas režīms
Ziemā izsalkuma sajūta rodas biežāk nekā citos gadalaikos. Tas tāpēc, ka organisms daudz enerģijas patērē siltumam. Tālab jāēd biežāk – reizi 1,5–2 stundās, pirms katras maltītes izdzerot glāzi ūdens vai vitamīnu dzērienu. Ēdiens nekādā gadījumā nedrīkst būt ļoti karsts, tā optimālā temperatūra, kurā taukos šķīstošie vitamīni un taukskābes vislabāk uzsūcas, ir 50–60 grādu.
Gaļas un zivju ēdienus vislabāk ēst otrajās brokastīs vai pusdienās, bet launagā – riekstus vai sēkliņas.
Protams, ir arī aizliegumi. Rūpējoties par ādu, pirmām kārtām nāksies atteikties no tik iecienītās kafijas. Kafija ir tabu vienmēr, kad radušās kādas problēmas ar ādu, to skaitā arī dehidratācijas (atūdeņošanās) gadījumā. Nav vēlama arī stipra tēja. Starp citu, kofeīnu satur ne tikai kafija un tēja, bet arī virkne bezalkoholisko gāzēto dzērienu (kokakola, pepsikola u.c.), tāpēc arī tos dzert nav ieteicams.
