Piecas likumsakarības Fortūnas piesaistīšanai
1.JĀMĀCĀS SASKATĪT VEIKSMES ASPEKTUS ARĪ TĀDOS IKDIENAS NOTIKUMOS, KAS PIRMAJĀ MIRKLĪ ŠĶIET NEVEIKSME (dodoties uz koncertu, nākas apstāties pie pakrituša sirmgalvja; noskaidrojot apstākļus un gaidot palīdzību, biļete iet zudumā, taču notikums saved kopā ar cilvēku, kas visu turpmāko dzīvi pagriež uz citu – veiksmes pusi).
2. DARBĪBAS, KAS VĒRSTAS UZ PIEAUGUMU UN PAPLAŠINĀŠANOS, veicamas laikā, kad mēness ir augošs.
3. VISĀS DZĪVES JOMĀS LĪDZĪGAIS PIEVELK LĪDZĪGO, tāpēc jācenšas vairāk būt pozitīvā vidē starp veiksmīgiem cilvēkiem.
4. JĀIZMANTO JEBKURA IESPĒJA ĻAUTIES POZITĪVAM SAVIĻŅOJUMAM, piemēram, ja no paša rīta veicas, uzskatīt, ka visai turpmākajai dienai paredzēta zaļā
gaisma, tāpēc jāsteidz izmantot šo pacēluma vilni, lai maksimāli daudz paveiktu. Bet, ja diena sākas ar negatīvām emocijām, nerakāties tajās, bet atliekamos darbus labāk atbīdīt uz citu, spārnotāku reizi.
5. Uz veiksmi virzītas pārmaiņas nodrošina ne jau afirmācija, bet mērķtiecīga rīcība, darbojoties konkrētā virzienā.
Izmēģināšanas vērti paņēmieni zemapziņas iesaistīšanai
Jauna mēness laikā pirms gulētiešanas uzrakstīt skaidri noformulētu vēlmi uz papīra un nolikt lapiņu zem spilvena.
1. Lapu, uz kuras uzrakstīta vēlēšanās, salocīt un palikt zem sveces, kas sadalīta septiņās iedaļās. Domās atkārtojot šo saturu, katru dienu nodedzināt pa vienai sveces iedaļai. Pēdējā dienā sadedzināt arī vēlmes lapiņu, bet pelnus palaist pa vējam.
2. No krāsainiem avīžu un žurnālu izgriezumiem izveidot veiksmes vizuālo kolāžu – stiprināmās emocijas raisošus cilvēkus, iekārotu priekšmetu, izsapņota ceļojuma galamērķi; pielikt to redzamā vietā, lai pirmais
skatiens pēc uzmošanās kristu tieši uz tās.
3. Pilnmēnesī ierunāt vēlmi glāzē ar avota ūdeni, nākamajā nedēļā katru vakaru pirms gulētiešanas to pa malciņam iedzert.
4. Jaunā mēnesī uzrakstīt vēlmi uz papīra – ar domu, ka tā ir vēstule sargeņģelim. Izvēlēties sveci krāsā, kas tajā brīdī visvairāk uzrunā, sadedzināt uz tās zīmīti, un, kad svece izdzisusi, pelnus palaist vējā.
5. Apzināties un uztverē nostiprināt sev svarīgu emociju un norišu saistību ar krāsām, piemēram: sarkanā – kaisle jūtu dzīvē, rozā – romantika, zaļā – patīkams uzbangojums naudas plūsmā, brūnā – saistība ar nekustamajiem īpašumiem, melnā – iedvesma un spēks aizstāvēt savu pārliecību viedokļu sadurā. Tiklīdz kādā no šīm jomām uzmirdz priecīgs pavērsiens, iesiet mezglu attiecīgās krāsas dzijas pavedienā, diegā, lakatā, šallītē.
6. Ja noticis pretējais un kādā no šīm jomām sākas panīkums, atraisot vajadzīgo veiksmes mezglu, atbrīvot tajā ielikto enerģiju.
Afirmācija – visiedarbīgākā sevis kodēšana
Katru dienu caur mūsu smadzenēm neapzināti izvirpuļo ap 50 000 domu, tomēr pieci procenti no tām kļūst (vai jau kļuvušas) par pārliecību, kas ietekmē pieņemtos lēmumus. Arī tādus, kas gandē dzīvessparu.
Afirmācija (AF) ir pozitīvs apgalvojums, ko atkārto, lai mainītu iesīkstējušos un dzīves kvalitātei traucējošos uzskatus pret jauniem – pozitīvākiem, tā pagriežot ikdienu vēlamajā virzienā.
Uz kādu konkrētu apziņas aspektu vērstai AF jārada jauna programma, saskaņā ar kuru zemapziņa veic savu turpmāko darbību, izkārtojot tai piemērotas situācijas.
Domas formē cilvēka dzīvi un apkārtni, tāpēc AF jābūt pozitīvai, pilnībā izslēdzot baiļu enerģijas piesaistīšanu. Tā jāizsaka tagadnē, apgalvojuma formā bez ne vai nē iesaistīšanas tā, it kā vēlamais jau būtu sasniegts. Vispārīgu frāžu vietā – konkrēti nosaukts man ir! Kurš saka – es gribu,
tā arī paliks gribot. Afirmāciju var izsacīt domās, skaļi, čukstus – kur vien vēlas, kā vēlas un cik bieži vēlas, tomēr vislabāk, ja tas tiek darīts regulāri un noteiktā laikā.
Svarīgi pieņemt, ka paļauties uz augstākiem spēkiem nozīmē uzticēšanos sev, tāpēc spriedelēšana, kā vēlme tiks piepildīta, ir lieka: man ir! Taču tikpat svarīgi saprast, ka AF nav burvju nūjiņa, – darbs jāveic pašam, un vēlēties vērts vien to, kas reāli sasniedzams.
Kā veidot afirmāciju
Uz baltas lapas vairākos variantos uzrakstīt vēlmi un tās sasniegšanas mērķi. Pārlasot un lieko izsvītrojot, atstāt tikai izteiktās domas koncentrātu četru līdz sešu vārdu garā pozitīvā apgalvojumā. Raudzīties, lai tā izrunāšanas laikā rodas emocionāls pacēlums, raisās smaids, ķermenī ielīst vingrums un vajadzība iztaisnoties, turēt augumu staltāk.
Ja AF piejaucēšanas laikā rodas kaut mazākās šaubas vai citas negatīvas emocijas (piemēram, ja, izrunājot vārdus “manā darba kabinetā patīkami uzturēties”, sejas muskuļi saspringst, bet rokas savelkas dūrēs), jārēķinās ar ķermeņa sniegto informāciju un jāveido cits apgalvojums.
Vēlams iekārtot AF dienasgrāmatu, kurā izvēlēto teikumu uzrakstīt gan ar labo, gan kreiso roku, un darīt to katru dienu trīs nedēļas pēc kārtas. Atzīmēt arī to, ko darbs ar AF mainījis gan sajūtās, gan reālajos notikumos.
Ar AF starpniecību var mēģināt tuvināt vairākus mērķus vienlaikus – piemēram, strādāt ar AF pašcieņas celšanai, sievišķības atraisīšanai, stabilu partnerattiecību izveidošanai, taču labāk sakoncentrēties vienam uzdevumam un, kad tas sasniegts, ķerties pie nākamā. Tikšana uz priekšu pa stingri izvirzīto ceļu parasti veicas ātrāk nekā skraidīšana šurpu turpu pa neskaitāmām šaurām taciņām.
Apzināties AF spēku – lieliski! Taču jāvairās arī no krišanas atkarībā, pārblīvējot un pārslogojot ar tām zemapziņu. Tas ir tikpat kaitīgi kā dzert zāles, tiklīdz piemetas vieglas iesnas.
Sagatavots pēc izdevuma “Ezoterikas ceļvedis”
