Vēlams atbrīvoties no ne sevišķi pareizā uzskata – kā klāt pavasaris, tā visus augus pēc kārtas stāda jaunā augsnē un lielākā podā. Un tad sākas ikgadējais, nemainīgo jautājumu birums, kādēļ mans augs nezied, kāpēc tas aug tikai lapās utt. Kā tad telpaugi pareizi jāpārstāda, cik bieži, kādā augsnē un cik lielā podā!
Ir divi pārstādīšanas veidi: 1) pārstādāmajam augam no saknēm nopurina visu veco augsni un iestāda jaunā, svaigā zemē; 2) pārstādāmo augu ar
visu sakņu kamolu un veco zemi tam apkārt, ievieto jaunā podā un apber apkārt svaigu substrātu. Pārstādīšanu, kad netiek izjaukts sakņu kamols, sauc par auga pārvelšanu. Augu pārvelšanu var veikt tikai tajā gadījumā, ja vecajai augsnei nekas nekait un auga saknes ir veselas. Ja daļa sakņu pārstādāmajam augam ir atmirušas, pat sākušas pūt, tad pārvelšana atkrīt, ir jāizgriež neveselās saknes un jālikvidē augsne, kura var būt inficēta.
Pārvelšana ir saudzīga augam tāpēc, ka tas šāda veida pārstādīšanu nemaz nejūt.
Telpaugu pārstādīšanu vajadzētu apvienot ar augu pavairošanu, visbiežāk, ja tas notiek ar cera dalīšanu, vairsīpolu noņemšanu un jauno dzinumu atdalīšanu (nogriešanu), kuri veidojas no saknēm vai pie vecākaugu stumbra pamatnes. Pēc pārstādīšanas dažiem augiem nepieciešama apgriešana, īpaši tiem, kuriem bijušas bojātas saknes. Ja daļa sakņu tiek apgrieztas, tad proporcionāli jāsamazina arī zaru un dzinumu skaits.
Avots:
