Izgulējumi apdraud galvenokārt pacientus, kuri spiesti ilgi gulēt bez kustēšanās intensīvās terapijas, hronisku slimību vai paliatīvās aprūpes nodaļās, kā arī tā dēvētos spinālos pacientus un slimniekus cienījamā vecumā.
Daļai pacientu (ap 15%) izgulējumi veidojas nenovēršami, tomēr pārējiem 85% sirdzēju ādas bojājumiem nevajadzētu rasties, jo, ievērojot izgulējumu profilaksi, to veidošanās risku iespējams samazināt vai pavisam novērst. Diemžēl profilakse Latvijas slimnīcās nav pietiekama – personāls izgulējumus var pat nepazīt, līdz ar to vērīgiem un neatlaidīgiem prasībā ievērot viņu tiesības jābūt pacientiem pašiem vai viņu tuviniekiem, uzskata Brūču klīnikas vadītājs Olafs Libermanis. “Nevar savu tuvinieku atdot slimnīcā kā veļu ķīmiskajā tīrītavā un pēc tam par viņu nelikties ne zinis!”
Izgulējumi – ievainojumi, ko parasti izraisa pastāvīgs nefizioloģisks spiediens, kas bojā ādu un zemādas audus.
Profilakse ietver gan atbilstīgu kopšanu, gan speciālus pretizgulējumu matračus. Smagu izgulējumu ārstēšanā daudz pieredzējušais ķirurgs Olafs Libermanis gan uzsver – svarīgāks par vismodernāko matraci ir personāla darbs. “Piemēram, Zviedrijā pieejami jaunākās paaudzes dinamiskie matrači, un ražotāji apgalvo, ka tādos pacienti vispār neesot jāgroza, bet praksē redzams – tas tomēr ir jādara. Tur arī intensīvās terapijas nodaļās ar visām labajām gultām mēdz būt pacienti ar izgulējumiem!”
Daļēji tas izskaidrojams ar ekonomiskās krīzes sekām: arī Eiropas turīgākajā daļā slimnīcu personālā notikušas pārmaiņas, par slimnieku kopējiem strādā ne vairs labi noauguši vietējie puiši, bet gan iebraucēji no citām pasaules daļām, kuriem ir citāda attieksme pret darbu un pacientiem. “Iespējams, pirms 20 gadiem tie, kuriem bija 18 gadu, bija gatavi strādāt par sanitāriem, taču patlaban 18–20 gadu vecie jaunieši negrib darīt šo darbu. Uzsēdināti uz patēriņa adatas, jaunie cilvēki uzskata, ka viņi ir karaļi un rokzvaigznes un ka viss viņiem pienākas, bet, darot sanitāra darbu, pie labumiem tikt nav iespējams,” stāsta Olafs Libermanis.
Vēl viens iemesls, kāpēc izgulējumu pacientu kļūst vairāk, ir paradoksāls – tas ir medicīnas progress. “Agrāk pacienti ar daudzām mūsdienu smagajām diagnozēm vienkārši neizdzīvoja. Piemēram, ja bija lauzts kakls, ar to viss bija pateikts. Mūsdienās kaklu sastiprina ar skaviņām, cilvēks vēl nodzīvo daudzus gadus un pat atrod darbu!” Ārstēšana kļuvusi arī ievērojami intensīvāka – ārstniecības izmaksu dēļ lielākā daļa slimnieku ir smagi slimi, pagarinās mūža ilgums, un palielinās veco cilvēku īpatsvars sabiedrībā un arī slimnīcu pacientu vidū. Guļošo un kopjamo pacientu ir vairāk, bet medicīnas darbinieku, kura pienākumos ietilpst veikt izgulējumu profilaksi, ieskaitot regulāru slimnieku grozīšanu, – par maz. Samazinoties atalgojumam, personāls ir spiests meklēt piepelnīšanās iespējas citās ārstniecības iestādēs. “Visi skrien, visiem ir divi trīs darbi. Proporcionāli samazinās darbinieka piesaiste konkrētajai iestādei un diemžēl arī atbildības izjūta par darba rezultātu – pacienta veselību,” skaidro ārsts.
Latvijā trūkst arī saiknes starp dažādiem aprūpes posmiem, piemēram, pēc augsta līmeņa ārstēšanas intensīvajā nodaļā pacients var tikt pārvests uz citu nodaļu, kurā nesaņem visu nepieciešamo aprūpi, kopšanu un rehabilitāciju. “Var salīdzināt ar jaunu superlidmašīnu, kas dodas pirmajā lidojumā, – visi aplaudē, fotografē un pārgriež sarkano lentīti, bet jau pēc brīža tā nolaižas kartupeļu laukā, un pasažieri starp vagām meklē savu bagāžu, jo šim servisam naudas pietrūcis.”
Ja pacientam radušies izgulējumi, par to ārstēšanu, kā arī morālo kaitējumu iespējams pieprasīt kompensāciju Ārstniecības riska fondā (saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta informāciju fonds pacientiem izmaksā kompensācijas no 2014. gada 1. maija par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013. gada 25. oktobra). Tomēr vēl svarīgāk ir negaidīt līdz brīdim, kad fonds izmaksās sāpjunaudu, bet gan censties panākt, lai izgulējumi neveidotos. Šajā ziņā liela loma ir pacientu tuviniekiem. Olafs Libermanis iesaka nepaļauties uz veiksmi, cerot, ka tāpat viss būs labi un sirdzējs izveseļosies. Protams, slimnieks tiks ārstēts, jo “neviens ārsts jau speciāli nevienam neko sliktu nedara”, tomēr pārslodzes vai paviršības dēļ dažas nianses var palikt kopēju nepamanītas.
Ārsta ieteikumi guļošo pacientu tuviniekiem
* Nepametiet tuvinieku slimnīcā, bet apmeklējiet pēc iespējas biežāk un palieciet kopā pēc iespējas ilgi.
* Jautājiet personālam, kā varat būt noderīgs, ko varat savam tuviniekam palīdzēt. Pieredze liecina, ka cilvēki, kuriem rūp viņu radu un tuvinieku veselība, iemanto cieņu medicīnas māsu un ārstu acīs.
* Kad esat pie slimā radinieka, raugieties, vai un kā kopēji viņu apkopj: vai ir tīra gultas veļa un apģērbs, vai nomainītas autiņbiksītes.
* Esiet klāt, kad sirdzēju apkopj pēc čurāšanas vai kakāšanas un groza. Paskatieties, vai uz muguras, pakauša, krustiem, dibena vai papēžiem neveidojas sārti plankumi, vai nav ādas noslāņojumu, kas līdzīgi tulznām, vai nav parādījušies virspusēji nobrāzumi vai dziļākas brūces.
* Ja āda nešķiet vesela, nekautrējieties tam pievērst personāla uzmanību.
* Nofotografējiet pušumus ar mobilo telefonu un attēlus saglabājiet.
* Atrodiet iespēju runāt ar ārstējošo ārstu. Viņš var būt aizņemts, pārguris vai ne īpaši laipns, tomēr kādā brīdī viņam atradīsies laiks sarunai – ārsta pienākums ir sniegt atbildes uz pacienta vai viņa tuvinieku jautājumiem, izskaidrot situāciju un piedāvāt risinājumu.
* Kad gatavojaties runāt ar ārstu, sagatavojiet sakāmo. Runājiet lietišķi un konstruktīvi, neļaujiet vaļu emocijām vai dusmām, nedraudiet! Tad ārsts labāk sapratīs, kā var palīdzēt.
* Ja par spīti visiem pūliņiem izgulējumi acīm redzami progresē, pieprasiet speciālista konsultāciju un pacienta pārvešanu uz specializētu klīniku.
* Ja tuvinieku cenšas izrakstīt no slimnīcas bez risinājuma, ar neizārstētiem izgulējumiem, nepieļaujiet to! Tad jāatsakās no pacienta izrakstīšanas, slimnīcai rakstot iesniegumu un pieprasot lietvedībā to reģistrēt.
* Strīdus var risināt civilizēti, nevienu neapvainojot personiski un nesaasinot attiecības. Pieļaujiet iespēju, ka arī pats emociju iespaidā varat būt pārvērtējis situācijas nopietnību.
* Rakstiski pieprasiet slimnīcas vadībai tuvinieka slimības vēstures kopiju. Jums ir tiesības to saņemt, iestādes vadībai – pienākums to izsniegt.
36,6 °C konsultants OLAFS LIBERMANIS, Brūču klīnikas vadītājs
Avots:
