Kas ir greizsirdība?
Greizsirdība un greizsirdības scēnas ir viena no lielākajām problēmām ģimenēs. Greizsirdība ir skaudība. Sākumā greizsirdīgais cilvēks modri seko līdzi savam mīlestības objektam attiecībās ar pretējo dzimumu. Pēc tam greizsirdība izplatās arī attiecībā uz bērniem, dzīvniekiem, augiem, lietām, uz visu, kas it kā atņem mīļoto cilvēku. Greizsirdība ir negatīvs stress, kas ietekmē arī veselību. Greizsirdība ir gan vīriešu, gan sieviešu stress– ļaunprātīgi apsūdzošs naids, kura cēlonis ir bailes, ka „mani nemīl”. Greizsirdība ir neuzticēšanās mērs, ko izmanto puse, kas neuzticas. Jo vairāk neuzticēšanās, jo spēcīgāka greizsirdība. Greizsirdība ir šaubas par partnera uzticību un mīlestību. Parasti greizsirdīgas sievietes ļoti vēlas izpatikt un dusmojas, ja viņām tas neizdodas.
Kā atbrīvoties no greizsirdības?
Greizsirdība ir pazīme, ka esam pieķērušās attiecībām, baidāmies tās pazaudēt. Bet tuvu cilvēku nedrīkst uzskatīt par savu īpašumu. Vienīgais ceļš, kas ved laukā no greizsirdības apburtā loka, ir mīlestība. Ja sieviete neprot mīlēt savu vīru, tas nozīmē, ka viņa to nav iemācījusies bērnībā. Meita, kas mīl savu tēvu, iemācās mīlēt vīru. Līdzīgi ir ar vīriešiem, kas neprot mīlēt savu sievu. Dēls, kas mīl savu māti, iemācās mīlēt sievu. Ja cilvēks bērnībā neiepazīst mīlestību no pretējā dzimuma, tad pieaugot viņš neprot mīlēt pretējo dzimumu. Igauņu dziedniece Lūle Vīlma vienā no savām grāmatām rakstīja: „Sieviete, kas atbrīvojusi mīlestību no baiļu varas, vienmēr saista vīrieti ar savu mīlestību. Mīlestību piesaista tikai mīlestība. Nekādi noteikumi vai prasības to neizdarīs. Nelīdzēs tas, ka jūs esat skaista, uzticīga, kārtīga, tīrīga, gudra, rūpīga utt. Mīliet pati un atveriet sevi, lai arī jūs varētu iemīlēt. Tad nenāksies liet asaras aiz pašas radītās baiļu sienas, ka jūs nemīl, un nevajadzēs vainot vīru.” Precīzāk vairs nevar pateikt, cik svarīgi sievietei ir mīlēt vīru un atbrīvot bailes, ka viņu nemīl. Uzticēšanās tuvam cilvēkam ir augstākā mīlestības izpausme.
Kas ir īsta mīlestība?
Mīlestība ir brīvība, nevis īpašums. Solveiga Pēru Gintu sagaidīja no viņa trakulīgajiem pasaules ceļojumiem nevis tāpēc, ka bija uzticīga, bet tāpēc, ka viņa patiešām Pēru mīlēja, dodot viņam pilnīgu brīvību. Ja nav baiļu „mani nemīl”, tad nav arī baiļu „manu mīlestību nepieņem”. Mīlestības izjūta rodas, atrodoties otra cilvēka apskāvienos, t.i., vienam otra biolaukā. Cilvēks, kuru nebloķē bailes „mani nemīl”, sāk saredzēt dzīves būtību. Viņš saskata labo un slikto to patiesajās sakarībās. Dzīve kļūst saprotama un dāvā dvēseles mieru, un viņa dzīvē ienāk MĪLESTĪBA. Jo vairāk mīlam, jo mīlestības ap mums kļūst vairāk. Ja mēs no sirds dodam savu mīlestību, tad pat tajā gadījumā, ja mēs to nesaņemam no cilvēka, kuram dodam savu mīlestību, mēs to saņemam no citiem. Ja mēs mīlestību dodam ar savtīgām domām, ka man arī pienākas mīlestība, tad mēs to nesaņemam ne no tā cilvēka, kuram esam dāvājuši savu mīlestību, ne arī no citiem. Jo kvēlāk mīlestība iedegas, jo vairāk siltuma tā dāvā mums pašiem. Jo vairāk mīlestības atdod, jo vairāk tās ir tevī pašā. It kā tu mīlestību atdod, bet sajūti, ka tā tevī pieaug arvien vairāk un vairāk. To var apliecināt visi, kas patiesi ir mīlējuši. Tīra mīlestība ir nemainīga, neatkarīgi no tā, kas notiek. Cilvēks, kura mīlestība ir tīra, mīl bez nosacījumiem. Īsta mīlestība ir sirdī, tā neprasa pretmīlestību – cilvēks mīl otru cilvēku, bet neko neprasa pretī. Tā ir mīlestības došana, negaidot mīlestību pretī. Cilvēks vienmēr saņem mīlestību, ja viņš patiesi prot mīlēt.
Kā iemācīties patiesi mīlēt un uzticēties?
Sievietes spēks ir mīlestība. Sievietes mīlestība ir tik varena, ka var pasargāt pat no nāves. Sieviete savas jūtas var attīstīt šādi: iztēlojieties savu vīru un ielieciet savā Dvēselē tādu, kā pati gribat, un atstājiet tur uz visiem laikiem. Katru reizi, kad atcerēsities savu vīru, ziniet, ka viņam šobrīd vajadzīga jūsu mīlestība, jo viņam ir grūti. Jūs jutīsiet siltu strāvu, kas plūdīs no jūsu sirds uz vīra sirdi, un jūs pamanīsiet, ka jums kļuvis labi. Tajā pašā brīdī vīrs mīlestībā iedomāsies par savu sievu. Ja ir ļoti tuvas garīgas attiecības un starp partneriem valda mīlestība, tad sieviete un vīrietis savstarpēji viens otru sajūt pat no liela attāluma.
Daba sievietei ir devusi mīlestības spēku. Sievietes Dvēselē ir mīlestības avots, vīrieša Dvēselē tā nav. Tas nozīmē – ja sieviete mīl savu vīru, tad vīrietis nemeklēs citu sievieti. Ja vīrietis meklē citas sievietes, tas nozīmē, ka viņam nepietiek ar to mīlestības avotu, ko viņš saņem mājās, tāpēc viņš dodas meklēt to citur. Vīrietis ir ņēmējs, sieviete ir devēja. Vīrietis sniedz pretī savu fizisko spēku un prātu.
Mīlestība nāk ne tikai no sievietes Dvēseles, bet arī no dabas. Kad cilvēks piedod savām bailēm „mani nemīl”, viņš atveras arī dabas mīlestībai. Ar to pietiek, lai dzīvotu, nomierinātos, sāktu domāt. Ja vīrietis dodas atpūsties pie dabas, arī viņš saņem mīlestību. Arī mājdzīvnieki sniedz mīlestību. Ja vīrietis bieži dodas pie dabas – viens, bez sievietes (padomā, vai tavs vīrietis pārāk bieži nedodas viens pats makšķerēt, sēņot, slēpot utt.), tas nozīmē, ka mājās viņam pietrūkst mīlestības, un viņš to dodas meklēt citur.
Nebaidies mīlēt savu vīru! Mīliet vīru no visas sirds, un jūs ieraudzīsiet, kā vīrietis mainās jūsu acu priekšā. Tikai nekļūstiet par verdzenēm. Ja sieviete savas lielās mīlestības dēļ kļūst par vīrieša verdzeni, tad viņa vīrietim apnīk, jo nav interesanta. Interesantākas ir tās sievietes, kas attīstās garīgi, jo vīrietim ir svarīgi ar kādu parunāt. Ja sieviete neattīstās garīgi un vīrietis neko jaunu neuzzina, viņam ar sievu var kļūt garlaicīgi.
Avots: pok.lv