Citi iespējamie simptomi ir apetītes un svara zudums, muskuļu vājums, nenoteiktas sāpes vēderā, spiedošas sāpes labajā paribē, sāpes muskuļos un locītavās, ādas un acu gļotādas dzelte, palielinātas aknas un liesa, vemšana, caureja.
Ar vīrusu inficētie cilvēki ar šo kaiti parasti sadzīvo 10–50 gadu, bet tā izraisa aknu bojājumus un potenciāli var beigties ar aknu vēzi vai aknu zaudējumu. Slimība ir izārstējama un svarīgi ir atklāt infekcijas avotu, lai mazinātu iespēju saslimt citiem. Dekompensētas aknu cirozes gadījumā var palīdzēt vienīgi šā orgāna transplantācija.
Pret C hepatītu vakcīnas nav, un primārais medikamentozās terapijas mērķis ir nodrošināties, lai asinīs nebūtu vīrusa pazīmju sešus mēnešus pēc ārstēšanas beigām. Atkarībā no C hepatīta veida ārstēšana ir sekmīga 52–90% gadījumu. Valsts C hepatīta ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē 75% apmērā, taču patlaban kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti. Tādēļ, lai izvairītos no saslimšanas ar C hepatītu, jāzina inficēšanās riski.
Lasi vēl: Ēd un neskaiti kalorijas, viss ir zem kontroles
Slimība izplatās ar inficētām asinīm. Tātad pastāv risks, veicot injekcijas, tetovēšanu, pīrsingu, manikīru u.c. darbības ar nesteriliem instrumentiem. Inficēšanās iespējama arī dzimumkontakta laikā ar hepatīta slimnieku, ja neizmanto prezervatīvu. Grūtniecības laikā inficēta māte var nodot infekciju savam bērnam.
Slimības simptomi var parādīties no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem pēc inficēšanās. C hepatītu diagnosticē, izdarot asinsanalīzi. Testu var veikt Slimību profilakses un kontroles centra HIV profilakses punktos un Latvijas Sarkanā Krusta veselības istabās. Šis tests ir anonīms un brīvprātīgs. Par analīzes veikšanu konsultē arī ģimenes ārsti.
Latvijā augstākā saslimstība ar akūtu C hepatītu ir Rīgas reģionā, vismazākā – Vidzemē. Arī hroniskais C hepatīts visvairāk ir izplatīts Rīgas reģionā.
