Kā patiesībā atšķiras brīvi, kūtīs un sprostos turētu vistu olu sastāvs

Kā patiesībā atšķiras brīvi, kūtīs un sprostos turētu vistu olu sastāvs

Veikalu plauktos olu iepakojumi apzīmēti ar četrām dažādām norādēm, kas nosaka vistu turēšanas apstākļus: 0 – brīvās turēšanas apstākļi bioloģiskajā saimniecībā; 1 – brīvās turēšanas apstākļi; 2 – turēšana kūtī; 3 – turēšana sprostos. Interesanti, ka pēdējo trīs veidu olās atšķirības ir cilvēka uzturam nebūtiskas, jo to sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgi. To pierāda LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas nesen veiktais pētījums*. Tajā analizētas viena ražotāja trīs veidu olas no vistām, kas turētas brīvos apstākļos, kūtī un sprostos, un salīdzināts to ķīmiskais sastāvs un mikrobioloģiskā kvalitāte. Pētījums uzskatāmi parāda, ka visu veidu olas atbilst noteiktajām regulām attiecībā uz pilnvērtīga uztura rādītājiem, taču zināmas, lai arī uzturam nebūtiskas atšķirības, ir vērojamas. Svarīgi atzīmēt, ka pētījuma ietvaros nav iekļautas bio olas – šis produkts ieskaitāms citā kategorijā, jo bioloģiskajā saimniecībā vistas tiek barotas ar bioloģisko barību.

Lasīt vairāk

Eksperts: Ir aplami uzskatīt, ka jaunieši var mācīties tikai klasē skolotāja vadībā

Eksperts: Ir aplami uzskatīt, ka jaunieši var mācīties tikai klasē skolotāja vadībā

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.

Lasīt vairāk

Pētījums: teju katrs piektais autovadītājs, kas lietojis mobilo telefonu pie stūres, to noliedz

Pētījums: teju katrs piektais autovadītājs, kas lietojis mobilo telefonu pie stūres, to noliedz

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka aptuveni 20-30% no visām autoavārijām ir saistītas ar mobilā telefona lietošanu pie stūres. Tālruni pie stūres vismaz reizi dienā lieto 57% Latvijas autovadītāju, liecina BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) veiktā pētījuma rezultāti. Tā ietvaros pētnieki tālruņa lietošanas ietekmi uz auto vadīšanas kvalitāti, tajā skaitā ātrumu un trajektoriju, mērījuši ar autosimulatora palīdzību. Savukārt autovadītāju rīcība uz ceļa reālos apstākļos noteikta unikālā lauka novērojumā. Tā ietvaros arī secināts, ka 18,3% no autovadītājiem, kuri, vadot auto, tālruni lietojuši, vēlāk intervijā šo faktu noliedz.

Lasīt vairāk
1 425 426 427 428 429 725