Pirms ceļojuma uz Dubaiju bijām noskaņojušies uz to, ka šī pilsēta ir vieta, kur greznība un augstās cenas iet roku rokā. Un diemžēl mūsu cerības attaisnojās
Šeit katrs sīkums atgādina, ka atrodaties vienā no dārgākajām pilsētām pasaulē. Piemēram, brauciens ar metro jums izmaksās no 3 līdz 7,5 dirhamiem (aptuveni 0,79 – 1,97 EUR). Un, ja vēlaties uzkodas, parastais komplekts McDonald’s (hamburgers, mazā kola un frī kartupeļi) maksās 30 dirhamus (apmēram 8 EUR). Pat ierastā ātrā ēdināšana šeit kļūst par braucienu uz restorānu. Starp citu, vidējais brauciens uz parastu ēstuvi (bez Michelin zvaigznēm) var maksāt vismaz 150-200 dirhamus (40-55 EUR) vienai personai.
Kafija par 350 eiro
Runājot par iepirkšanos, daudzi cilvēki šeit ierodas tieši tāpēc. Pilsētas populārākajā veikalā Dubai Mall ir ļoti daudz pazīstamu zīmolu. Tā nu mēs devāmies uz H&M, Zara, Victoria’s Secret un citiem. Katrs veikals ir piepildīts ar cilvēku pūļiem, kuri pērk daudz preču ar atzīmi “Izpārdošana”. Ko viņi tur pārdod? Piemēram, parastais balts T-krekls Zara pat ar 50% atlaidi maksāja 180 dirhamus (aptuveni 47 eiro). Šādos brīžos saproti, ka iepirkšanās Dubaijā nav tikai lietu pirkšana, bet gan reāls investīciju projekts.
Taču stāsts ar kafiju izrādījās daudz interesantāks. Tas notika ar mums, kad mēs jau gatavojāmies atgriezties Rīgā. Mūsu lidojums no Dubaijas bija paredzēts 17:20, taču nolēmām netērēt ne minūti un dienas pirmo pusi pavadīt lietderīgi. Janvāra saule deva siltumu, un +25°C temperatūra radīja īstas vasaras sajūtu. Izbaudījām katru mirkli, ejot pa pilsētas ielām, izbaudot tās atmosfēru un pērkot suvenīrus, ko iepriekšējās dienās nebija izdevies iegādāties.
14:30 jau bijām taksī, devāmies uz lidostu, ar iespaidiem pilniem koferiem. Priekšā vēl daudz laika, lidosta nav liela, paspēs visam. Un Dubaija, šķiet, negribēja mūs palaist, gaidot mūs ar spilgtām krāsām un siltu vēju. 15:00 mēs reģistrējāmies mūsu lidojumam, izmetām bagāžu un devāmies izpētīt Al Maktoum lidostā interesanto. Izrādījās, ka nav daudz: suvenīru veikals, Duty Free, McDonald’s un divi Costa Coffee veikali.
Dubaijā ir 2 galvenās lidostas:
Dubaijas Starptautiskā lidosta (DXB). Galvenā starptautiskā lidosta, kurā nolaižas lielākā daļa lidmašīnu un no kuras metro ieiet pilsētā. Al Maktumas starptautiskā lidosta (DWC). Atrodas Dubaijas otrā pusē, tuvāk Expo un Dubaijas jahtu piestātnei. Mēs lidojām uz to un izlidojām, jo galvenās vietas, kuras vēlējāmies apmeklēt, un pati viesnīca atradās šajā pilsētas pusē.
Un, kā izrādījās, šī lidosta ir daudz mazāka nekā pirmā. Tāpēc mēs 3 reizes atgriezāmies suvenīru veikalā, viss tāpēc, ka mums vajadzēja pavadīt laiku, un tur nebija pilnīgi ko darīt.
Kafija, kas mums gandrīz maksāja 350 EUR. Lai iedzertu karstu gardu kafiju tieši lidmašīnā, nolēmām doties uz kafejnīcu un paņemt mūsu klasisko dzērienu – 0,4l sāļo karameļu latti.
Kafejnīca mūs sagaidīja ar tikko grauzdētu pupiņu aromātu, bet cena par dzērienu nedaudz šokēja: 32 dirhami (apmēram 9 EUR). “Nu, šī ir Dubaija, un tā ir arī lidosta,” mēs nodomājām un veicām pasūtījumu.
Un tad sākās pats interesantākais. Kamēr barista mierīgi darbojās pie kafijas automāta, Ieva paskatījās pulkstenī un jautāja: “Kas tas bija pie reģistrācijas galda, iekāpšana beidzas 20 vai 25 minūtes pirms izlidošanas, un man palika vairāk sirmu matiņu?” Atcerējos, ka Latvijā iekāpšana beidzas 20 minūtes pirms izlidošanas, bet šeit mēs redzējām informāciju par 25 (!) un izrādījās, ka līdz iekāpšanas beigām bija atlikušas tikai 5 minūtes.
Sākām izdomāt, cik daudz laika mums būs nepieciešams, lai aizskrietu līdz mūsu vārtiem: kafejnīca bija pulksten 1, lidojums pulksten 22. Ceļš nebija īss.
Šajā laikā Barista dāsni un nesteidzīgi pārlēja kafijas putas un pasmaidīja… Saņēmuši kāroto latte, steidzāmies cik vien ātri varējām. Mūsu ceļojums atgādināja ainu no filmas: divi ceļotāji ar mugursomām un kafiju rokās steidzās cauri visai lidostai. Kad bijām apmēram 25 metrus no vārtiem, mēs redzējām, ka lidostas darbinieks sāka slēgt iekāpšanas zonu. Izmisīgi vicinādamies ar rokām, mēģinājām viņam pateikt: “Pagaidi, mēs esam gandrīz klāt!”
Un viņš mūs dzirdēja: viņš apstājās un sāka gaidīt, līdz mēs nonāksim pie viņa. Tomēr viņš tik un tā lika mums ielikt mugursomas kalibrētājā, lai pārbaudītu, cik daudz tās iekļaujas rokas bagāžā. Darbs uzņēmumā ir pirmajā vietā. Viņš ar kolēģi reģistrēja biļetes, ķircināja mūs (ka esam tik bez elpas, bet ar kafiju) un mēs burtiski pēdējās 12 sekundēs tikām līdz iekāpšanai, visu ceļu līdz autobusam par sevi smejoties.
Ja mēs kavētos?
Jau sēžot lidmašīnā, atviegloti uzelpojām un nolēmām paskatīties, kas būtu varējis notikt, ja nebūtu laicīgi tikuši. Izrādījās, ka tajā dienā no Al Maktumas uz Rīgu vairs nebija lidojumu. Mums būtu jābrauc ar taksi, jādodas uz Dubaijas starptautisko lidostu, jāiegādājas 2 jaunas biļetes, jāiegādājas papildu bagāžas telpa un jāizlido no turienes. Kopumā mūsu sāļā karameļu latte mums būtu izmaksājusi vismaz 350 EUR. Tā būtu visdārgākā kafija, kādu esam nobaudījuši. Bet ļoti garšīgi…
