Pievērs savu smadzeņu uzmanību kam citam
Tavām smadzenēm pašām ir pāris neizpalīdzīgas idejas par to, kā justies labi. Ja jūti vainas apziņu vai nožēlu, tas notiek tādēļ, ka smadzenes neefektīvi cenšas aktivizēt atlīdzības centru.
Korbs skaidro:
Par spīti šo jūtu atšķirībām, lepnums, kauns un vainas apziņa patiesībā aktivizē līdzīgus nervu tīklus. Tas lieliski izskaidro, kādēļ mēs noveļam vainu uz sevi – tādēļ, ka tiek aktivizēts smadzenēs esošais sevis atalgošanas centrs.”
Līdzīgas tendences novērojamas arī saistībā ar uztraukšanos. Korbs skaidro, ka satraukums stimulē limbisko sistēmu, kas emocijas padara normālas. Viņš nonācis pie teorijas, ka, lai arī uztraukšanās tiek plaši atpazīta kā bezjēdzīga rīcība no taktiskā viedokļa, acīmredzot, smadzenes uztraukšanos uzskata par labāku opciju, salīdzinot ar nekā nedarīšanu brīdī, kad esi uztraukts.
Tādēļ rodas jautājums, kā gan pārņemt kontroli pār šo destruktīvo emocionalitāti? Korbs iesaka pašam sev pajautāt: “Par ko es esmu pateicīgs?” Viņa ieteikums ir saistīts ar ķīmiskiem procesiem smadzenēs. Pateicība paaugstina serotonīna izdalīšanos ķermenī. Mēģinot izdomāt, par ko tu esi pateicīgs, tu koncentrējies uz savas dzīves pozitīvajiem notikumiem. Šis vienkāršais paņēmiens izraisa serotonīna veidošanos smadzeņu garozas priekšējā daļā.
Centies saukt emocijas to patiesajos vārdos
Ja joprojām neesi labākajā omā, centies kļūt specifiskāks. Kas tieši ir šīs nepatīkamā sajūtas? Vai tās ir dusmas? Stress? Vientulība? Nomāktība? Neirozinātnieki apgalvo, ka, noskaidrojot savas negatīvās emocijas, tu liec tām izgaist.
Korbs skaidro, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumi pierāda šī paņēmiena patiesumu. Veikts līdzīgs pētījums, kura ietvaros tā dalībniekiem tika parādīti attēli ar cilvēku emocijām. Pēc attēla ieraudzīšanas smadzeņu mandeļveida kodols aktivizēja redzētās emocijas. Tomēr tiklīdz pētījuma dalībniekam lūgts nosaukt šīs emocijas, smadzeņu mandeļveida kodols nedeva signālu emocionāli uz to reaģēt. Citiem vārdiem sakot, apzināta emociju atpazīšana samazina to iespaidu.
Tu esi tas, kuram jāpieņem lēmums
Esi uztraucies un jūties trauksmains? Viens no efektīvākajiem pretlīdzekļiem ir cenšanās pieņemt lēmumu par to, kas tevi satraucis. Tam nav jābūt ideālam lēmumam, pietiks ar vienkāršu lēmumu. Korbs šajā sakarībā piemetina:
Cenšanās paveikt ko ideālu nevis vienkārši labu smadzenēs uzkūda pārāk lielu emocionālo reakciju. Tā vietā atpazīšana, ka kaut kas paveikts vienkārši labi, aktivizē tās smadzeņu daļas, kas ir atbildīgas par procesu kontrolēšanas apziņu.
Aktīva izvēļu veikšana rada pārmaiņas uzmanības kanālos un tajā, kā cilvēks jūtas par šo rīcību – šādā veidā tiek aktivizēta arī dopamīna izdalīšanās. Lai pieņemtu lēmumu, mums jārada vēlme ko darīt un jāuzstāda mērķis – šīs aktivitātes piespiež darboties smadzeņu garozas priekšējo daļu, tādējādi samazinot nervozēšanu un trauksmainību. Lēmumu pieņemšana maina tavu pasaules uztveri, atrodot problēmu risinājumus un nomierinot limbisko sistēmu.”
Galvenais šajā posmā ir apzināta lēmuma pieņemšana vai izvēle, nevis nonākšana pie kāda secinājuma. Par to tavas smadzenes nesaņems atalgojumu.
Lasi vēl: Noskaidro, vai tavi draugi ir ENERĢĒTISKIE VAMPĪRI – tas var būt nopietni!
Šajā sakarībā Korbs iesaka neuztraukties: “Pat tad, ja neizvēlamies lietas, kuras mums patīk, mums iepatīkas lietas, kuras izvēlamies.”
Pieskāriena spēks
Ja tev ir kāds, kuru apskaut, nekautrējies to darīt. Korbs papildina: “Apskāviens, it īpaši ilgs apskāviens, liek smadzenēm izdalīt oksitocīnu, kas samazina smadzeņu mandeļveida kodola emocionālo reakciju.”
Darbojas arī sadošanās rokās, papliķēšana pa muguru un pat sarokošanās. Ja tev nav neviena, kuram pieskarties, pozitīvu iedarbību sniedz arī masāža, tā samazina stresa hormonus un palielina dopamīna līmeni ķermenī.
Ņem vērā, ka nevienam cilvēkam katru dienu nav labs noskaņojums. Cerams, ka šie padomi vērtīgi noderēs dienās, kad tik labi nesokas.
Avots: bigthink.com