Daudzbērnu ģimenes plusi
- Sievietes pašrealizācija – daba ir dāvājusi sievietei spēju dot jaunu dzīvību. Sieviete, kurai ir bērni, ir sievišķīgāka un maigāka, bet sievieti raksturīgā enerģija tiek novirzīta pareizajā gultnē un tiek izmantota bērniņa iznēsāšanai, barošanai un rūpēm par bērna attīstību. Pretējā gadījumā šī neiztērētā enerģija neatrod pielietojumu un, kā uzskata psihologi, var izraisīt depresiju.
- Vairākkārtēja grūtniecība pazemina risku sievietei saslimt ar olnīcu, dzemdes un piena dziedzeru onkoloģiju.
- Pareizi veidotas attiecības starp lielas ģimenes locekļiem labvēlīgi ietekmē visus bērnus: vecākie palīdz audzināt jaunākos, mācās rūpēties par citiem cilvēkiem, apzinās savu atbildību, bet jaunākie, darot tāpat kā vecākie brāļi un māsas, ātrāk iemanto sadzīves pieredzi, labāk mācās skolā. Bērni no daudzbērnu ģimenes labāk iejūtas sociālajā vidē, viņiem vieglāk atrast kopēju valodu ar citiem cilvēkiem.
- Vecāki, kas audzina trīs un vairāk bērnus, māk koriģēt savas kļūdas, kas tika pieļautas, audzinot vecākos bērnus, un vairāk tās neatkārto, audzinot jaunākos. Ģimenē ar vienu bērnu tas vienkārši nav iespējams.
- Bērni no daudzbērnu ģimenes daudz labāk sagatavoti, lai dibinātu savu ģimeni. Šajā gadījumā nostrādā tā saucamais paaudžu mantojums: jaunie cilvēki neapzināti kopē vecāku uzvedības modeli un cenšas viņiem līdzināties. Bez tam, puikas māk pildīt „sieviešu” mājas darbus, bet meitenes agri iemācās rūpēties par citiem ģimenes locekļiem.
Daudzbērnu ģimenes mīnusi
- Cieša sievietes sociālā pašrealizācija – mūsdienu apstākļos praktiski nav iespējams savienot trīs un vairāk bērnu audzināšanu ar darbu un profesionālo izaugsmi. Ja viena vai divu bērnu audzināšanai var uzaicināt palīgā aukli, tad pie lielāka bērnu skaita par darbu ir jāaizmirst uz ilgāku laiku, bet pēc tam var rasties grūtības ar darbā iekārtošanās pasākumiem.
- Biežas un vairākkārtējas grūtniecības var novājināt sievietes organismu, tāpēc katra nākamā grūtniecība ir risks dažādiem sarežģījumiem gan auglim, gan mammai. Tāpēc sievietei ir jādod atpūta savam organismam, lai tas pilnībā atjaunotos.
- Ja nākamā grūtniecība iestājas tajā periodā, kad sieviete vēl baro esošo mazuli ar krūti, zīdainis būs jābaro mākslīgi, jo krūšu galu stimulācija barošanas laikā var radīt dzemdes sašaurināšanos, kas ir ārkārtīgi kaitē auglim. Nav vērts runāt par faktu, ka krūts piens ir veselīgāks nekā sausie bērnu barošanas maisījumi.
- Daudzbērnu ģimenē vecākiem bieži nav iespēju veltīt pietiekami daudz laika, lai kontaktētos ar katru bērnu, attiecīgi, pastāv risks pazaudēt iespēju koriģēt viņu uzvedību.
- Mājas darbi, ar kuriem var būt aizņemti bērni, bieži traucē viņu normālai attīstībai: tur, kur vajadzētu būt rotaļām, pārāk ātri parādās pienākumi un pārlieku liela slodze.
- Bērnu Vese***a bieži cieš no nepietiekamām rūpēm par viņiem. Pie tam, ja infekciju ir „noķēris” viens bērns, pēc viņa saslimst arī pārējie, un uz vecākiem gulstas papildus slodze viņus aprūpējot.
- Pat ģimenē, kur aug divi bērni, var rasties bērna greizsirdība un aizvainojums uz vecākiem, un šāda situācija var rasties arī daudzbērnu ģimenē, jo greizsirdības objektu ir daudz vairāk.
- Bērniem, kuri aug lielā kolektīvā, bieži vien nav izteikta personīgā „es” apziņa. Uztverot sevi kā daļu no kolektīva, tādi bērni gala rezultātā sāk pārspīlēt apzināties savu personību, pie tam, to darot nepatīkamā un pat nežēlīgā veidā.
- Personīgas telpas nepietiekamība – arī viens no daudzbērnu ģimenes mīnusiem. Pat atklātākajam un sabiedriskākajam cilvēkam ir nepieciešams pabūt vienatnē, bet lielā ģimenē, kā likums, tādas iespējas nav, arī tad, ja mājoklis ir pietiekami plašs.
Daudzbērnu ģimene un sabiedrība
No sociālā viedokļa jēdzienam „daudzbērnu ģimene” visbiežāk ir negatīva nozīme. Dažreiz apkārtējie šādas ģimenes uztver kā nelabvēlīgas vai pat kā maznodrošinātu ģimeni, kurai pastāvīgi vajadzīga palīdzība un valsts atbalsts. Realitātē šādu situāciju nevajag vērtēt vispārēji vai tieši- jo būt daudzbērnu ģimenei nav nedz labi, nedz slikti.
Kas saistās ar šī jautājuma materiālo pusi, tad dotācijas un atlaides, ko sniedz valsts, nemaz nav tik lielas, tāpēc vecāki, kā likums, reāli novērtē savas iespējas un atrod veidus kā nodrošināt savu ģimeni. Galu galā, viss atkarīgs no cilvēka attieksmes pret dažādām situācijām, jo vienam normāls dzīves veids ir nekustamais īpašums Kiprā, bet citam – mazgabarīta dzīvoklis šķiet kā sapņu piepildījums.
Katrs pāris izvēlas sev tuvāko, maksimāli atbilstošāko variantu ģimenei, un tas, kas tiks izvēlēts, kļūs par vienīgo, iespējamo un pareizo. Pats galvenais – tā ir mīlestība un rūpes, pie tam abpusējas, un tā arī ir laime.
Avots: www.passion.ru