1. Viss sākas ar brēcieniem
Skaļās klaigas, dārgais vecāk, pamanīsi pirmās. Mīļais, kaut arī ļoti aktīvais puika, pēkšņi sāk ar iemeslu un bez izdot šaušalīgas skaņas maksimālā skaļumā, bet jocīgā un arī mīļā meitenīte vispār ķeras pie ultraskaņas. Kaut kas līdzīgs bija vērojams viena gada krīzes laikā, bet toreiz bērniņiem plaušas un balss saites bija daudz vārgākas. Ievērojami vārgākas!
2. Idiotiska mūzika
Šai pašā nejaukajā balsī bērniņš sāk ķērkt līdzi absolūti šaušalīgai mūzikai. Un tas tev nebūs nekāds nevainīgais pankroks. Kāpēc? Pankroks bija TAVU vecāku bieds. Tevi savukārt gaida paaudžu atriebība anime seriālu ievadmūzikas un “Bermudu divstūra” garā.
Pasmaidīji, ka tev arī patīk anime? Nē, tev patīk kas visnotaļ melodisks, bet bērniņš dos priekšroku smadzeņu sprindzināšanai.
Pavisam šausmīgā variantā atvasīte savās savu repa grupu un sāks ar milzīgu patosu stenēt vebkamerā, vicinot rokas kā gorilla, kas mēģina atkauties no lapsenes.
3. Matu slepkavība
Tas, vai tavs pusaudzis ir puika vai meitene, ir tikai detaļas. Vari droši sagaidīt, ka jebkura dzimuma bērniņš sāks eksperimentēt ar savu galvas rotu.
Noskūt līdz ādai zeltainās cirtas, tikt pie atbaidošiem drediem, izvēlēties frizūru, kas atgādinātu kaut kādu superpopulāru mazgadīgu idiotu…
Pats klasiskākais variants – nodedzināt matus ar kaut kādu lētu un indīga paskata krāsu, kas turklāt “gatavā variantā” izskatās pavisam citādi, nekā solīts uz iepakojuma.
Tu jau nu gan mēģināsi savu lolojumu uzpirkt ar cilvēcīga friziersalona apmeklējumu vai nopirksi skaistākās (un dārgākās) matu sprādzes pasaulē.
Parādīsi, kā no zeltainajām cirtām izveidot stilīgu panku grebeni. Bet tas neko nenovērsīs. Bērniņš nevēlas spēlēties ar mammīti, pat ne pieaugušo spēlītes. Bērniņš ilgojas šokēt – ja iespējams, līdz nāvei. Kopumā, dārgā māte, labāk nogriez kādu sprodziņu piemiņai jau tagad. Kamēr vēl ir ko griezt.
4. Mūžīgi aizvainotais lepnums
Jūs taču neviens viņu nesaprotat. Jūs taču esat veci, kur nu jums. Jūs taču neviens necienāt viņa personību. Ieteicāt kā tādam bēbim uzvilkt cepurīti. Jūs visi taču viņu neieredzat. Vai gan cits iemesls tam, ka neļaujat klausīties skaļu mūziku un vēl visādi citādi apspiežat?
Ne tāds tonis. Ne tāds skatiens. Ne tādas brokastis. Ne tāds krekliņš nopirkts. Nepajautāji, vai viņš grib braukt uz Turciju. Nez kāpēc atcerējies smieklīgu atgadījumu iz bērnudārza laikiem vai ciemos. Fotogrāfijas! Izmetiet taču vienreiz tās drausmīgās bildes! Nekā forša tur nav! Vai jums kāds prasīja taisīt tās idiotiskās bildes! Un turklāt vēl sabāzt internetā! Jo īpaši šito, kur es pirms 15 gadiem sēžu uz podiņa!
5. Baiga subkultūra
Ja pusaudzis nav “pieslēdzies” tādai vai citādai dīvainai subkultūrai 12 gadu vecumā, tad noteikti to paveiks, sasniedzis 16 gadu vecumu. Ja tā nav noticis arī 16 gados, tu vienkārši kaut ko nezini.
Kad tev bija 16, “subkultūra” bija vienkārši superīgi draugi, ar kuriem kopā jūs darījāt superīgas lietas. Bet tagad tās ir savādas personas, ar kurām kopā vazājas tavs nervu postītājs, stulba mūzika, kurai viņi dzied līdzi, vēl muļķīgākas drēbes, ar kādām mugurā viņš rādās taviem draugiem un kaimiņiem, un jociņi “tikai savējiem” stilā, ar kuriem pārbāzta tava lente sociālajos tīklos – jūs taču tur it kā esat draugi. Ā, nē, nu jau ne savstarpējie draugi. Tu esi vienkārši sekotājs. Tāpat kā visi pārējie, kuri neietilpst izredzēto lokā – citiem vārdiem, nepieder neformālajai kustībai.
Nav nekādas jēgas nostaļģiski atcerēties, kā savulaik apkārtējos šokēja tava ādas jaciņa ar ķēdītēm un galvas apsējs ar miroņgalvām. Tas būtu tāpat, it kā tava vecmāmiņa tev piesietos ar balādēm par stilīgajiem. Starp citu, tieši tagad tu sāc aizdomāties, kāpēc gan tieši kustības ar tik stingru ģērbšanās kodeksu, ka pat bikses nedrīkst būt normālā augstumā, sauc par neformālu.
6. Atzīmes
Nav obligāti jābūt tā, ka atzīmes kļūst neiedomājami sliktas, bet līknes sekmēs noteikti parādīsies, precīzi iezīmējot bērniņa hormonālās svārstības. Pat nesāc dziesmu par sētnieku, armiju un nākotnes karjeru. Bet tu jau tāpat mēģināsi, tomēr viss atsitīsies kā zirņi pret sienu. Nav jau tā, ka pusaudzis nemaz negribētu labi mācīties – viņš nevar.
Tas ir, nespēj normāli sagribēt. Viņš visu laiku ir vai nu ar kaut ko aizņemts, vai depresijā. Un tu pat nezini, kurš variants ir ļaunāks: ja viņš ir aizņemts, depresija draud tev. Kauja par atzīmēm – uzdevums no sērijas “izdzert jūru”. Kādā brīdī pieķersi sevi pavisam nepedagoģiski aurojot uz atvasi vai bez spēka nočukstot jautājumu: “Bet varbūt tu vienkārši esi stāvoklī?”
7. Rūdīts cinisms
Rodas iespaids, ka bērnam acī iekritusi asā ledus lauska no pasakas “Sniega karaliene”. Viņš riebīgi izrunājas, mētā ciniskus jociņus un atklāti ņirgājas pat par pašiem aizkustinošākajiem vēsturisku filmu momentiem. Pēc tam lāsteka kūst, bet tas nav uz ilgu laiku. Velns aiznes garām spogulim, un viss sākas no jauna.
Bet atminējums ir vienkāršs: bērniņš cenšas būt pieaudzis. Tas ir pagrūti, ja naktī nevari gulēt nelaimīga sunīša dēļ, kuru filmas beigās aizmirsa atburt kopā ar citiem varoņiem. Jā, jā, viņš raud. Naktīs. Sunīša dēļ. Starp citu, sunītis bija animēts.
8. Šausmīga aizmāršība
Tev liksies, ka bērnu pārņēmusi šausmīga aizmāršība, bet viņš savukārt tajā vainos tevi. Tikai tāpēc , ka viņš aizmirsis iznest miskasti, apmaksāt rēķinu vai pajautāt, kādu atzīmi ieguvis semestrī. Bet jūs, bezsirdīgie vecāki, aizmirstat kaut ko patiešām svarīgu: nopirkt pareizās biļetes vai pierakstīt bērniņu filca sivēntiņu darināšanas meistarklasē. Un kāpēc tā? Tāpēc, ka jūs viņu necieniet un vispār nav skaidrs, kāpēc devāt dzīvību.
9. Idiotiskas aizraušanās
Pusaudzi pārņems kaisle. Klasiskajā variantā – pret datorspēlēm. Ielaistos gadījumos – pret lomu spēlēm, pilsētas kvestiem, vietējo teātri, skolas ansambli vai parkūru.
Šai kaislībai tev būs pienākums – citādi taču viņu necieni – ieguldīt naudu. Tieši šīs kaislībās vārdā tiek ieņemtas jaunas teritorijas dzīvoklī. Kur vien pagriezies, tur anime figūriņas vai baisa paskata lelles, vai monstru zīmējumi, vai tanku modelīši, vai vēl kaut kādi ķēmeklīši. Un tas viss it kā nemaksā daudz, bet, ja pārdotu, varētu nopirkt lidmašīnu.
Visas sarunas pie galda tikai par reidiem, ģenerālmēģinājumiem, jauniem nedzirdētu grupu klipiem. Jums, vecākiem, vēlams tikai māt ar galvu un ar savu viedokli šajā monologā neielauzties, jo, pirmkārt, tāpat neko nesapratīsiet un, otrkārt, sabojāsiet tikai visu prieku. Kaut vai dur pīrsingu uzacī!
10. Tūkstoš noslēpumu
Viss, burtiski itin viss, ietīts noslēpumā, kuram līdzās valsts noslēpums ir bērnu spēles. Viss, kas notiek viņa istabā – noslēpums, tāpēc bez klauvēšanās tur ieiet vienkārši nedrīkst. Nekad. Viedtālrunis tiek ar spēku piespiests pie krūtīm, kad vien gadās kādam no vecākiem paiet garām.
Interneta pārlūks tiek aizvērts, kad pieklauvē pie durvīm. Tālrunī bērns atbild īpašā spiega balsī. Kas dienā notika skolā? Noslēpums. Kā cilvēkiski sauc tavus draugus Bafometu un Miko Koku Ruku Tjanu? Beidz pratināt. Par ko tu tur smejies pie kompja? Nav tava darīšana.
Reiz tu neizturēsi un, lādot sevi par cilvēciskās cieņas robežu pārkāpšanu, bet drosmei atceroties stāstus par sektām un pedofiliem, līdīsi skatīties datora ierakstu vēsturi un lasīt īsziņas, kā arī pārbaudīt kastes bērniņa istabā. Un, ja godīgi, atradīsi tikai dumjus jociņus, vecau zeķi un vietni ar paidiotiskiem erotiskiem zīmējumiem Harija Potera stilā. Ko gan mēs neesam no tā redzējuši!
Avots:
