Es izeju par klīnikas aizmugures durvīm, dodos cauri auto stāvvietai un eju līdz ceļa tālākajam galam. Apzināti es aplūkoju nelielās tulznas uz rokām un tad pievēršu uzmanību savam mobilajam telefonam.
Es daru jebko, lai neievērotu protestētājus, kas pulcējušies ielas pretējā pusē un vicina plakātus ar embriju ķermeņa daļām.Godīgi sakot, man tas nebija ienācis prātā tad, kad rakstīju pieteikumu medicīnas skolai, biju pilna ar lepnumu, ka pieteikšos tik cēlā profesijā. Īsti nav arī tas, ko mani vecāki domāja – tā nav labākā vakariņu tēma, runāt par meitu, ārsti, kura veic abortus.
Lai uzzinātu vairāk par aborta “otru pusi”, šķir nākamo lapu!
