Ikdienas nākas novērot , cik daudz nepatīkamu lietu notiek, kad cilvēki veic rīcības emociju iespaidā. Nepareizi izvēlēts tonis var sabojāt vakaru. Nesavaldīgs priekšnieks- salauzt karjeru, nokaitināts vīrs vai kaprīza sieva- sagraut laulību. Tālāk- līdz bezgalībai, pat līdz karam un revolūcijai.
Un viss tādēļ, ka daudzi no mums pieņem nepārdomātus lēmumus jūtu iespaidā, nesaprotot, kas patiesībā notiek un ko jūt citi cilvēki.
Nesavaldīgam cilvēkam var pat likties, ka ja aizvainojošs vārds tika pateikts emociju uzplūdā, tas var kalpot kā attaisnojums: “Es negribēju tevi aizvainot, vienkārši es biju tik dusmīga”!
Kaut gan šo argumentu pieņems tikai ļoti mīloši cilvēki. Bet visi pārējie centīsies aizmukt- vai vienkārši atbildēs tādā pašā veidā, tādēļ, ka arī būs tik dusmīgi.
Ir, protams, arī tie, kuri pieraduši izgāzt dusmas uz pārējiem, tādēļ, ka tieši zina savu īsto sliktā noskaņojuma iemeslu. Tie, kuri saprot, ko jūt apkārtējie. Kas prot savaldīt savas emocijas un neļauj tām ņemt virsroku. Tie, kas izšķir notikumus un savu reakciju uz tiem. Tādēļ, ka reakcija- pavisam subjektīva lieta.
Šie pēdējie, pēc modīgās amerikāņu psihologu versijas, apveltīti ar augstu EI, t.i. emocionālu intelektu (emotional intelligence),- tas citreiz apzīmēts kā EQ, emotional quotient. Tā sauc spēju atpazīt savas un svešas emocijas, tāpat pārvaldīt tās.
Mūsdienās augsts EI dažās, precīzāk, pašās svarīgākajās dzīves sfērās izrādās pat svarīgāks, kā IQ.
Kas ir emocionālais intelekts?
Pirmoreiz terminu “emocionālais intelekts” formulēja amerikāņu psihologi Pīters Salovejs un Džons Maijers. Viņi noteica to kā “sociālā intelekta forma, kas iekļauj cilvēka spēju novērot savas un citu jūtas un emocijas, atšķirt tās un rīkoties vadoties pēc iegūtās informācijas”.
Zinātnieki tā aizrāvās ar tēmu, ka palaida eksperimentu sēriju, kas pierādīja, ka “emocionālais intelekts”- nav jaunu psihologu bezjēdzīgu domu auglis, bet daudzsološa koncepcija, kas ļaus saprast daudz kā interesanta par cilvēku.
Tā, piemērām, viena eksperimenta ietvaros, viņi parādīja biedru grupai filmu ar ļoti bēdīgām beigām. Noskaidrojās: tie dalībnieki, kas principā spējīgi noteikt, kādas emocijas izjūt, ātrāk atgriezās sevī un uzjautrinājās, nekā tie, kas neprot atbildēt uz jautājumu, ko tieši viņš jūt.
Cits eksperiments pierādīja: Ja cilvēks pareizi atpazīst svešas jūtas, viņš vieglāk adaptējas apkārtējās realitātes izmaiņām.
Beigu beigās par Saloveja un Maijera darbu ieinteresējās zinātniskais pētnieks no The New York Times Daniels Goulmans: viņš pieķērās tēmai, attīstīja to un 1995 gadā, jau būdams diplomēts psihologs, izdeva grāmatu “Emocionālais intelekts: kādēļ tas var būt svarīgāks par IQ”, kur pierādīja, ka ar vienu augstu koeficientu nepietiek, lai cilvēks būtu veiksmīgs dzīvē.
Drīzumā raksts par grāmatu un pašu fenomenu publicēts žurnālā Time. Tā, ideja, ka panākumi dzīvē nav atkarīgi no intelektuālajām spējām, bet no dvēseles jūtīguma, tika izlaista tirāžā 4 milj. eksemplāros. Pašu populārāko testu par emocionālā intelekta attīstīšanu izstrādājis psihologs Nikolass Holls un sastāv no 30 jautājumiem.
(instrukcija un apraksts mājaslapā) Tavs pirmais online nopelnītais tūkstotis eiro vēl nekad nav bijis tik tuvu. Tas jau burtiski elpo pakausī. Pagriezies, satver to un praktiski momentāli pārsūti uz savu bankas kontu. To var atkārtot kaut ik nedēļu. Tas pat mēdz radīt dīvainu satraukumu – jo tā ir ātra, matemātiskajā statistikā un kombinatorikā balstīta, tāpēc nekļūdīga stratēģija naudas pelnīšanai tiešsaistē – dalība loterijas sindikātā, ko esmu izveidojis īpaši Latvijas cilvēkiem. Ienāc, paņem Laimīgo Lozi un pārvērt savu dzīvi sapnī!