Dzīves ritms sabiedrībā pēdējos gados ir krasi mainījies, tāpat kā dzīvesstila paradumi un prasības pret vidi, apkārtni, uzņēmējiem un arī pret savu veselību un izskatu. Tas viennozīmīgi apliecina, ka ir mainījusies gan farmaceitu, gan pašu aptieku loma sabiedrības dzīvē. Līdztekus jāmainās arī izpratnei un regulējumam, kas ļauj sniegt profesionālas konsultācijas ādas un ķermeņa kopšanā – tostarp kosmētikas lietošanā. Pašreizējo situāciju komentē farmaceite Zane Melberga.
Farmaceite atzīst, ka “pēdējā laikā farmaceits no zāļu pazinēja un ķīmiķa ir kļuvis par ekspertu dažādās jomās, arī kosmētikas jomā, pateicoties plašajām zināšanām par dažādiem ādas tipiem un to vajadzībām, kā arī dažādu produktu sastāvdaļu ietekmi uz pacienta veselību. Tāpēc farmaceits saglabā profesionālu skatu uz produktu īpašībām. Farmaceiti nekļūs par dermatologiem vai kosmetologiem – noteikti nē, taču viņu kompetence ir pilnīgi atbilstoša, lai komentētu kosmētikas sastāvdaļu alerģiskās īpašības vai ieteiktu patērētājam labāko produktu daudz detalizētāk, nekā to spētu konsultants jebkurā skaistumkopšanas veikalā. Farmaceita kompetence ļauj izprast kopējo pacienta stāvokli un atrast piemērotu risinājumu, sniedzot konsultācijas diskrētā vidē. Tāpēc aptieku regulējumam jāattīstās līdzi patērētāju un tirgus augošajām prasībām, sniedzot farmaceitam iespēju piedāvāt pacientiem plašāka spektra palīdzību.”
Kosmētikas tirgošana aptiekās sen vairs nav retums daudzās Eiropas valstīs, nodrošinot profesionālu produktu izvēli atbilstoši konkrētām vajadzībām. Taču Latvijā tas vēl nav iespējams, kā norāda farmaceite, Latvijas Veselības ministrija savu izpratni par kosmētiku un tās pielietojumu balsta, starp citu, arī uz teju pirms 30 gadiem izdotās Latvijas padomju enciklopēdijas sējumu, kur novilktas striktas robežas starp skaistumkopšanu un veselības aprūpi. Balstoties uz šo interpretāciju, pašreizējais Farmācijas likums neatļauj kosmētikas tirgošanu aptiekās. Eiropas regulējums nosaka, ka kosmētika paredzēta saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tīrītu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī, mainītu to izskatu vai uzlabotu ķermeņa aromātu. Savukārt aptiekas darbības virziens, balstoties uz Latvijas likumdošanu, ir izplatīt veselības aprūpes preces, ārstniecības līdzekļus un ķermeņa kopšanas preces. Ikdienā strādājot aptiekā, ir skaidrs, ka pienācis laiks pielāgot regulējumu un paplašināt izpratni par to, kas ir veselības aprūpe un ķermeņa kopšana, kas dažkārt var sevī ietvert arī dekoratīvās kosmētikas līdzekļu lietošanu.
Zane Melberga uzsver, ka fiziskā veselība iet roku rokā ar pašsajūtu un emocionālo veselību. “Nevienam vairs nav šaubu par šo komplekso pieeju, īpaši par to pārliecināti ir paši aptiekas apmeklētāji, taču tam būtu jāatspoguļojas arī regulējumā vai tā interpretācijā. Gan Veselības ministrija un padotības iestādes, gan pašas aptiekas ir vērstas uz to, lai palīdzētu ikvienam iedzīvotājam uzlabot gan veselību, gan labsajūtu. Tāpēc maldīgi un nepamatoti ir domāt, ka aptieka vidusmēra patērētāja uztverē saistās ar iestādi, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar zālēm.”
Aptiekai nepieciešams turpināt saglabāt savu pozīciju kā vietai, kur pacienti var vērsties, lai saņemtu savam veselības stāvoklim atbilstošus produktus un apkalpošanu. Skatoties pēc pēdējā laika novērojumiem, farmaceite Zane Melberga norāda ka, arvien vairāk cilvēku par savu veselību rūpējas jau laikus, lai izvairītos no saslimšanas, tādēļ arī aptieku sortiments un funkcijas paplašinās, saglabājot farmaceita kompetenci. Paplašinoties zināšanām un cilvēku interesei arī par ādas kopšanu un aizsardzību, nepieciešams sekmēt aptieku iespējas piedāvāt augstas kvalitātes produktus un konsultācijas šajā jomā.
