Kā un kad labāk laistīt
• Laistīšanas pamatlikums – uzsākt pirms vēl augi izrāda vīšanas, dzeltēšanas vai jau augļaizmetņu nobiršanas pazīmes.
• Ievērot kopējās laistīšanas devas vienā reizē – minimāli 10 mm vai 10 tonnas ūdens uz 1000 m2. Tas vidēji samitrinās 4 cm augsnes slāni. Mazākas devas izraisīs vien seklas sakņu sistēmas veidošanos.
• Laistīšanas kopējā deva atkarīga no augsnes tipa, bet tai stundā nevajadzētu pārsniegt vidēji 2,5 mm smilts augsnēs, 2 mm smilšmāla augsnēs un 1,25 mm māla augsnēs. Smilts augsnes laista biežāk, straujāk, bet ar mazākām devām, māla augsnes retāk, lēnāk, bet ar lielākām devām.
• Izvēlēties dažādas laistīšanas sistēmas, atbilstoši optimālām lietošanas vajadzībām.
• Ja dārza augu rindstarpu attālums ir lielāks par 25 cm, vidējā ūdens vajadzība karstā laikā nedēļā būs 10 mm.
• Izvērtēt prioritāri laistāmās kultūras – visa veida kāpostaugi, gurķi, salāti, zaļumi, redīsi, pavasarī no jauna iestādītie augi – krūmi, augļu koki, dekoratīvie augi. Pārējos laistīt tikai pietiekamu ūdens resursu gadījumā.
• Bezvēja apstākļos dārzeņiem un citiem augiem ar lielu lapu virsmu izmantot apsmidzināšanu ar ūdeni (var pievienot klāt jūras zāļu ekstraktu preparātus karstuma stresa mazināšanai).
• Laistīt tikai vēlu vakaros vai agri no rīta. Saulainā un vējainā laikā laistot, ūdens zudumi var veidot 80–90%.
• Lai mazinātu temperatūras radīto stresu, nelaistīt augus ar aukstu ūdeni.
• Laistīt dārza augus atbilstoši attīstības fāzēm. Ūdens patēriņa prasības nav vienādas visu laiku. Lielākas tās ir veģetatīvās lapu masas un dzinumu veidošanās laikā. Ievērojamas atšķirības ir starp kultūrām. Zaļumiem, redīsiem, salātiem mitrums nedrīkst trūkt nevienu brīdi. Kukurūza un ķirbji pēc lapu masas izveidošanās spēs paciest salīdzinoši ilgu bezlietus periodu.
• Laistot pievienot humīnskābju preparātus, tie palīdzēs augsnes daļiņām salipt, tā mazāk atdodot mitrumu.
• Iespēju robežās pāriet no virszemes laistīšanas uz augsnes virskārtas vai zem augsnes pilienveida laistīšanas sistēmām. Tas var dot līdz pieckārtīgu ūdens ietaupījumu minimālās iztvaikošanas dēļ.
• Ja mazgāšanā lietojat tikai videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, kas vidē sadalās nekaitīgos savienojumos, “pelēkos” ūdeņus var izmantot dekoratīvo kultūru laistīšanai. Šādu sistēmu jau gadiem praktizēju lauku saimniecībā, visas dekoratīvās puķes ir bijušas pateicīgas, bet ūdens – ietaupīts.
Lasi arī: Kola, soda, alus… Tautas līdzekļus vēdera kaitēm komentē Anatolijs Danilāns
Ko darīt ar jaunu sējumu un stādījumu ierīkošanu
• Sēt un stādīt ir jēga tikai tad, ja var nodrošināt mitru sēklas gultni (laistīšana).
• Stādāmām kultūrām samitrināšana ir vajadzīga stāda sakņu dziļumā.
• Konteinera stādu izmērcēt, stādīšanas vietā izveidot atbilstoša dziļuma bedrīti, un to saliet.
• Ap konteinera stāda kamolu aprušina mitro augsni un tikai pa virsu liek sauso, nedrīkst tās sajaukt. Augsne viegli jāpieblīvē un uzreiz jānomulčē ar kādu no organiskiem mulčas materiāliem.
• Stādīšanas un sējas darbus vislabāk veikt vēlu vakaros vai agri no rīta.
Avots:
