Roma un Berlīne nostājas Eiropas autobūves nozares pusē, aicinot ES atvieglot CO2 izmešu standartus automašīnām, jo bloka mērķis ir līdz 2035. gadam izbeigt jaunu benzīna un dīzeļdegvielas modeļu tirdzniecību.
Itālija un Vācija apkopo citu ES dalībvalstu atbalstu aicinājumam mīkstināt ES mērķus automobiļu CO2 emisiju samazināšanai un pārskatīt 2035. gadā paredzēto aizliegumu pārdot benzīna un dīzeļdegvielas modeļus, paziņoja Itālijas rūpniecības ministrs Adolfo Urso.
Tagad ir “skaidrs”, ka aizliegums – faktiski nulles izplūdes gāzu emisiju ierobežojums – netiks sasniegts, un abas valstis plāno ES Padomes samitā ierosināt, lai tiesību aktos pārskatīšanas klauzulu pārceltu no 2026. gada beigām uz 2025. gada sākumu, teica Urso.
Atbilstoši neseniem ražotāju brīdinājumiem Urso sacīja, ka Eiropas autobūves nozare ir “sabrukusi”, un prognozēja “desmitiem tūkstošu” atlaišanas gadījumu šajā nozarē, ja ES nemainīs kursu.
Itālijas ministrs sacīja, ka ES ir divas izvēles iespējas: pirmkārt, saglabāt mērķi un radīt apstākļus, kas ļautu automobiļu rūpniecībai to sasniegt – pieeja, ko atbalsta Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks. “Vai arī, ja mums neizdosies to visu izdarīt, mums vienkārši… jāatliek mērķu sasniegšana,” viņš teica.
Urso izteikumi izskanēja trīs mēnešus pēc tam, kad premjerministrs Džordža Meloni noraidīja 2035. gada aizliegumu kā “ideoloģisku neprātu”, un tikai dažas dienas pēc Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) aicinājuma, kas pagājušajā nedēļā, reaģējot uz e-auto pārdošanas kritumu, nāca klajā ar aicinājumu atlikt stingrāku emisiju ierobežojumu piemērošanu.
Ietekmīgā Briseles grupa, kuras biedri ir BMW, Ford, Renault, Volkswagen un Volvo, jau 19. augustā brīdināja, ka augustā jauno automobiļu reģistrācija ir samazinājusies zem 644 000, kas ir vairāk nekā 18 % kritums salīdzinājumā ar to pašu mēnesi 2023. gadā. Lielākais proporcionālais kritums bija vērojams elektromobiļu pārdošanā, un to tirgus daļa samazinājās gandrīz par trešdaļu no pērn reģistrētajiem 21 %.
“Mums trūkst izšķirošu nosacījumu, lai sasniegtu nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu ražošanas un ieviešanas pieaugumu: uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras, kā arī konkurētspējīgas ražošanas vides, pieejamas zaļās enerģijas, iepirkuma un nodokļu atvieglojumu, kā arī drošas izejvielu, ūdeņraža un akumulatoru piegādes,” norāda ACEA valde.
Pašlaik autoražotājiem jānodrošina, lai visu to pārdoto automobiļu vidējais emisiju līmenis nepārsniedz 115,1 gramu uz kilometru, un nākamgad šis ierobežojums tiks samazināts līdz 93,6 g, kas būs grūtāk sasniedzams, jo elektrisko automobiļu pārdošanas apjomi samazināsies tirgū, kurā arvien vairāk dominē lielāki SUV modeļi.
Saskaroties ar “biedējošu izredzi, ka nākamgad var nākties maksāt … vairāku miljardu eiro naudas sodu”, ACEA aicināja ES īstenot “steidzamus atvieglojumus”. Taču Eiropas Komisija, šķiet, uzskata, ka vismaz daļēji vainojama pati nozare.
“Priekšā vēl ir 15 mēnešu automobiļu pārdošanas periods, un nozarei ir laiks… lai sasniegtu savus mērķus,” otrdien žurnālistiem sacīja Komisijas pārstāvis. “Ir vērts arī atgādināt, ka par 2025. gada mērķi tika panākta vienošanās 2019. gadā, un… mēs esam izstrādājuši šo politiku tā, lai nozarei būtu laiks pielāgoties.”
Papildu emisiju samazināšanas termiņi, kas pieņemti pagājušajā gadā, nozīmē, ka no 2035. gada ES varēs pārdot tikai tādus automobiļus un mikroautobusus, kas nerada nekādus CO2 izmešus, un tas de facto nozīmē aizliegumu benzīna un dīzeļdegvielas modeļiem.
Tomēr, pēdējā brīdī veicot izmaiņas, ko piespieda Vācija, tika iekļauts noteikums, kurā aicināts 2026. gadā pārskatīt, vai ir iespējams atļaut turpināt reģistrēt automobiļus, kas paredzēti darbināšanai ar sintētiskām “zema oglekļa satura” degvielām, un tas nozīmētu atvieglojumu iekšdedzes dzinējam.
Automobiļu nozares lobiji vēlas, lai šī pārskatīšana un līdzīga pārskatīšana attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas paredzēta gadu vēlāk, tiktu pārcelta uz 2025. gadu. Rūpniecības nozares, sākot no ģeneratoriem un beidzot ar akumulatoru ražotājiem, kas varētu gūt labumu no Eiropas energosistēmas paātrinātas elektrifikācijas, aktīvi lobē, lai ES paliktu pie pašreizējiem mērķiem.
