Iesniedzot nākamā gada budžetu, Itālijas valdība cenšas pildīt priekšvēlēšanu solījumus, vienlaikus apmierinot arī ES prasības.
Itālijas galēji labējā valdība ir apstiprinājusi nākamā gada budžetu aptuveni 30 miljardu eiro apmērā, atkārtoti apliecinot apņemšanos “izvirzīt pilsoņus centrā”. Lai finansētu izdevumus, valdība plāno iegūt aptuveni 3,5 miljardus eiro no nodevas bankām un apdrošinātājiem.
Vēlāk otrdien premjerministre Džordžija Meloni apgalvoja, ka nodoklis tiks novirzīts Itālijas sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. “Kā mēs solījām, iedzīvotājiem netiks uzlikti jauni nodokļi,” Meloni rakstīja ierakstā vietnē X.
Par 2025. gada budžeta likumu ministri vienojās valdības sēdē otrdienas vēlā vakarā, tieši laikā, lai iekļautos termiņā plāna iesniegšanai Eiropas Savienībai. Pasākumi vēl jāapstiprina Itālijas parlamentam, un galīgais balsojums gaidāms līdz gada beigām.
Ekonomikas un finanšu ministrs Džankarlo Džordžetī jau vairākas nedēļas izjuta spēcīgu spiedienu, lai saskaņotu nepieciešamību paātrināt Itālijas budžeta deficīta samazināšanu, ko cieši uzrauga ES, ar valdības dārgajiem priekšvēlēšanu solījumiem.
“Kāds to nosauktu par papildu peļņu (nodokli), es to sauktu par upuri,” trešdien preses konferencē sacīja Džordžetī, komentējot jauno nodevu bankām un apdrošinātājiem. Valdības amatpersonas nesniedza sīkāku informāciju par jauno finanšu nodevu.
Tomēr daži Itālijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka tā būs vērsta uz to, lai uz laiku atceltu atskaitījumus par aizdevēju tā sauktajiem atliktajiem nodokļu aktīviem un palielinātu nodokļus banku darbinieku akciju opcijām. Ministrs pārskatīja iepriekšējo labējā spārna valdības plānu, kas vairākkārt ir kritizējusi bankas par pārmērīgu peļņu no augstākām procentu likmēm.
Pirmais mēģinājums piemērot aizdevējiem 40 % ārkārtas peļņas nodokli pagājušajā gadā cieta neveiksmi pēc tam, kad šis solis izraisīja lielu Itālijas banku akciju izpārdošanu, liekot valdībai plānu atsaukt. Premjerministra vietnieks Antonio Tajāni savā X ierakstā sacīja, ka banku jaunā iemaksa “nebiedēs tirgus”.
Džordžetī trešdien sacīja, ka papildu līdzekļi tiks iegūti arī no “izdevumu pārskatīšanas”, kas uzlikta Itālijas ministrijām, kuras ir aicinātas savilkt jostas un ierosināt izdevumu samazinājumus. Turklāt 2025. gada budžetā ir paredzēts pastāvīgi samazināt ienākuma nodokli un sociālās iemaksas cilvēkiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kas ir viens no Meloni galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem.
Lai finansētu jauno pasākumu kopumu, Itālija nākamajā gadā palielinās budžeta deficītu līdz 3,3 % no iekšzemes kopprodukta, kas tiek lēsts 2,9 % apmērā.
Roma ir pakļauta spiedienam kontrolēt savus kontus pēc tam, kad Brisele tai ir noteikusi īpašu uzraudzību par to, ka deficīts ievērojami pārsniedz ES noteikto 3 % robežu un ka tā nesamazina savu milzīgo parādu, kas pašlaik ir gandrīz 3 miljardi eiro.
