Esmu pieaugušais un lieliski saprotu, ka diviem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, ir nepieciešams nedaudz laika, lai pierastu vienam pie otra. Tāpēc es centos darīt visu iespējamo un biju ļoti pārsteigts par to, kā mums viss izvērtās. Vaļa labi gatavoja un tīrīja, un kopumā vienmēr bija labā garastāvoklī. Es pat kaut kā jutos, ziniet, nevietā. Es gribu kaut ko salabot pa māju – bet nē, viss ir ideāli. Pagatavo gardēžu maltīti, un viss ledusskapis jau ir piepildīts ar uzkodām. Tad radās doma uzaicināt savu mūzu uz restorānu. Un Valentīna tajā vakarā izskatījās satriecoši.
Jā, pirmie divi mēneši bija vienkārši pasakaini. Neskatoties uz savu vecumu, uzskatu sevi par mūsdienu cilvēku. Tāpēc man izdevās atrast dažas kopīgas tēmas sarunai ar Vaļu. Turklāt es izspiegoju vairākas vietnes, kas bija atvērtas viņas klēpjdatorā, un arī, bet no sava tālruņa, es nolēmu ar tām iepazīties. Vaļu interesēja numeroloģija un horoskopi. Sākumā domāju, ka tās visas ir ļoti vieglprātīgas disciplīnas un ka no tām neko nesapratīšu, bet tad iesaistījos.
Šo spēli pat “spēlējām” vairākus vakarus: atcerējāmies, kurš kad dzimis, ieskaitot pat nedēļas dienu un laiku. Un tad mēs analizējām šos gadījumus un salīdzinājām, vai viss bija tā, kā mums liecināja skaitļi un planētu atrašanās vieta. Mēģināju redzēt, kā izvērtīsies mana dēla dzīve, kā viņam šobrīd klājas kopumā un kā viņš izturas pret savu ģimeni, jo īpaši pret mani. Bija interesanti, lai gan, jāatzīst, daļa informācijas bija uzrakstīta pārāk neskaidri. Lai gan, iespējams, es to visu tik labi nesapratu. Piemēram, Vaļa bija ļoti sajūsmā par mūsu praksi.
Kā jau teicu, pirmie 2 mēneši bija absolūti brīnišķīgi. Bet visam kādreiz pienāk beigas. Tas notika manā gadījumā, kad kādā sestdienas rītā pamodos no tā, ka mana jaunā sieviete visādā ziņā ļoti nepatīkamā veidā modina. Proti, ar kliegšanas un raustīšanas palīdzību. Bija pusastoņi no rīta, bet viņa jau bija asarās un ar sarkanu seju no dusmām. Izrādījās, ka kādu dienu viņa pārbaudīja manu attieksmi pret viņu, izmantojot tās pašas manipulācijas, kuras es aprakstīju iepriekš. Un rezultāts nebija īpaši labs: runāja, ka es viņu krāpju un nemaz nenovērtēju viņu kā cilvēku.
Tad viņa nodomāja, ka, iespējams, ir kaut ko saputrojusi, un devās gulēt, domādama. Un naktī viņa redzēja sapni par to, cik mums viss ir slikti. Pēc šādiem murgiem Vaļa pamodās un saprata, ka vairs nespēj mīlēt vīrieti, kurš tagad guļ ar viņu vienā gultā. Redziet, viņa tiešām man nemeloja, bet stāstīja godīgu patiesību savā pieredzē. Lai gan, no otras puses, tas nozīmēja, ka tagad mēs nekad nevarēsim būt kopā. Jā, tajā brīdī es domāju, ka viņa ir vienkārši traka. Tāpēc es sāku viņai to stāstīt tieši, gaidot, ka Vaļa nomierināsies.
Lasi arī: Austrumu prognoze nedēļai no 2024. gada 22. līdz 28. janvārim: gaidiet liktenīgas pārmaiņas!
Cik es biju pārsteigts, kad viņa, lai pierādītu savu piemērotību, devās uz citu istabu un izņēma tablešu iepakojumu. Uz tās bija rakstīts, kad, cik daudz un kādas zāles viņai jālieto. Tiešs psihologa ieteikums. Vai no psihiatra, es nezinu. Tā es uzzināju, ka mana “patiesā” mīlestība jau sen cieš no sliktiem traucējumiem, kas saistīti ar galvu. Tas padara viņu ļoti jautru un elastīgu noteiktu laiku. Un dažos gadījumos labāk netuvoties.
Tātad, tagad, mēnesi pēc šī stāsta beigām, es dzīvoju viens noīrējamā putnu būdā, kas ir vienīgais, ko varu atļauties. Sieva jau ir pilnībā gatava šķirties un nepārskatāmi dod mājienu, ka arī viņa ir sieviete un prot būt mīlēta. Es pat negribu zināt, kas viņš ir. Jā, starp citu, arī dēls visu uzzināja par mūsu attiecībām un uzreiz nostājās mammas pusē. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados mēs parasti sazinājāmies normāli.
Savu sievu vienmēr esmu uzskatījis par ļoti laipnu un sirsnīgu cilvēku. Bet tagad viss ir ļoti mainījies. Viņa pastāvīgi atgādina savam dēlam par manu kļūdu, tāpēc es nevaru viņam vienkārši piezvanīt. Viņa arī nevēlas ar mani runāt, un, labi, es lieliski saprotu, kāpēc. Un pats galvenais, visi viņu atbalsta. Pat uzradās vecs draugs, kurš 100 gadus pārstāja pie mums nākt. Bet man nav nekāda atbalsta. Un es nevaru atļauties psihologu. Tāpēc es rakstu šeit, lai dalītos ar jums savā situācijā. Varbūt vismaz kāds ir bijis manā vietā un var mani saprast. Bet kopumā tas arī viss. Ceru, ka šis stāsts kaut kā tiks atrisināts. Jo man vienkārši vairs nepietiek pacietības. Un arī pie apvāršņa nav nekādu izredžu. Vienkārši kaut kāda bezcerība.
