Ja gadījies nopirkt dārgu, skaistu dziju, dažkārt ir grūti izdomāt piemērotu adījuma modeli. No dzijas ar garām, pakāpeniskām krāsu pārejām var tapt tunika ar kapuci.
Ja dzija ir ar garām, pakāpeniskām krāsu pārejām, jaku, tuniku vai džemperi labāk adīt no sānu malas, nevis no apakšas uz augšu. Tad krāsas sakārtosies, veidojot vertikālas svītras, kas augumu vizuāli padarīs slaidāku. Savukārt darba vienā malā adot nepabeigtās kārtas, iegūst trapecveida siluetu.
Gludais labiskais raksts (viena kārta labiski, otra – kreiliski) patērē vismazāk dzijas, toties darba process ir vienmuļš un garlaicīgs. Lai būtu interesantāk, ieada dažas kreiliskās kārtas, kuras izkārto neregulāri. Tas adījumam piešķir papildu reljefu.
Materiāli
Vajag 450 g dzijas (300 g tunikai, 150 g kapucei), 2,5 mm apaļadāmās adatas (vismaz 80 cm garas), valdziņu marķierus vai spraužamadatas, nedaudz palīgdiega, tamboradatas darba sākumam, lielas stikla vai akmens pērles kapuces dekoram.
Darba gaita
• Vispirms gatavo piegrieztni, lai darba procesā adījumu ik pa laikam salīdzinātu ar to. Uz piegrieztnes var arī ērti atzīmēt pieaudzētos un norauktos valdziņus, kas īpaši svarīgi, lai veidotos simetrisks adījums.
Piegrieztni vislabāk uzzīmēt, pārkopējot gatava trikotāžas apģērba kontūru.
• Adīt sāk no sānu malas ar vaļējo valdziņu uzmetumu (tunikas shēmā adīšanas virziens attēlots ar bultiņu). Ar rupju, divās kārtās saliktu kontrastainas krāsas palīgdiegu tamborē gaisa cilpu pīnīti sānu malas garumā. Pēc tam ar dziju no palīgdiega pīnītes aizmugures pārstaipiem uzņem aprēķināto valdziņu skaitu (šajā gadījumā – 110 valdziņu).
• Atpakaļejošo kārtu ada kreiliski, pēdējos 5 valdziņus – labiski.
Turpmāk, sākot no mugurpuses daļas, ada izvēlētajā fona rakstā (gludi labiski ar neregulāri izkārtotām kreiliskām kārtām). Taču turpejošās kārtās pirmos 5 un atpakaļejošās kārtās pēdējos 5 valdziņus ada labiski – rievotais raksts veidos akurātu apakšmalu. Adījuma pretējā malā, noraucot un pieaudzējot valdziņus atbilstīgi piegrieztnei, būs rokriņķu izgriezumi un pleca līnijas.
Apakšējās malas paplatinājums veidojas no nepabeigto kārtu ielaidumiem – trīsstūriem, kas izkārtoti simetriski darba viduslīnijai.
Nepabeigto kārtu trīsstūris
1. kārta (labā puse) – 10 valdziņi labiski, darbu apgriež ar kreiso pusi pret sevi.
2. kārta (kreisā puse) un turpmākās pāra kārtas – noceļ pirmo valdziņu, apmetums, stingri pievelkot dziju, tad ada kreiliski, līdz palikuši neizadīti 5 valdziņi. Pēdējos 5 valdziņus ada labiski.
3. kārta (labā puse) – 20 valdziņi labiski (vienmēr adot pāri iepriekšējās kārtas noceltajam valdziņam, tas tiek saadīts kopā ar apmetumu; kopējais valdziņu skaits nemainās!), darbu apgriež ar kreiso pusi pret sevi.
5. kārta – 30 valdziņi labiski, darbu apgriež otrādi.
Pēc šā principa turpina adīt nepabeigtās kārtas, katrā turpejošā kārtā palielinot izadīto valdziņu skaitu par 10. Kopumā ir 10–12 dubultkārtas (līdz krūšu līnijai).
Pēc tam turpina adīt visus valdziņus, kas ir uz adatām. Adījumu ik pa laikam salīdzina ar piegrieztni.
• Ērtāk ir nepabeigto kārtu sākuma un beigu vietas iezīmēt ar valdziņu marķieriem. Uzadītās kārtas viegli var saskaitīt tunikas apakšmalā, kur ir rievotā raksta josliņa.
Pēc priekšdaļas noadīšanas dažas kārtas ada ar palīgdiegu. Pēc tam, noārdot palīgdiegu (izārda arī sākumā tamborēto pīnīti), sašuj tunikas sākuma un beigu kārtu vaļējos valdziņus.
• Valdziņi būs paklausīgāki, ja pirms palīgdiega noārdīšanas maliņu nedaudz notvaicēs caur mitru drānu (gludekli nedrīkst likt uz adījuma). Ļoti saudzīgi jānotvaicē tikai adījuma malējās kārtas valdziņi, kuri tiks sašūti.
Kad sašūta sānu vīle, sašuj plecu vīles. Pēc tam uzņem rokriņķu un kakla izgriezuma valdziņus un rievotā rakstā ada šauru apdares maliņu.
Kapuces adīšana
Sāk ar dubultadījuma joslu garākajā malā. Uzmet gandrīz par trešdaļu vairāk valdziņu (tātad 300 valdziņu), nekā pēc aprēķiniem vajadzētu. Jābūt pāra valdziņu skaitam.
1. kārtā malas valdziņu noceļ un turpmāk atkārto: 1 valdziņš labiski, 1 valdziņš nocelts (dzijas pārstaips paliek darba priekšpusē), pēdējais valdziņš labiski.
2. kārtā un turpmākajās kapuces maliņas kārtās vispirms noceļ malas valdziņu, tad 1 valdziņu ada labiski, 1 valdziņu noceļ. Veidojas akurāts tunelis, kam abas puses ir labiskajā adījumā. Ja vēlas, tunelī var ievērt aukliņu.
Pēc dubultadījuma par trešdaļu samazina valdziņu skaitu (ada, atkārtojot 1 valdziņu labiski, 2 valdziņus saada). Turpina adīt pēc piegrieztnes (sk. kapuces shēmu).
Arī kapucei adījuma raksts ir gludi labisks ar neregulāri izkārtotām kreiliskām rindām. Slīpums abās malās veidojas, katras kārtas pēdējos 2 valdziņus saadot kopā.
Darba procesā adījumu var pārlocīt viduslīnijā un pielaikot, lai noteiktu optimālu kapuces dziļumu. Beigās sašuj vīli, savienojot vaļējos valdziņus.
Pēc tam, saliekot nedaudz pamīšus, sasprauž kapuces priekšējos stūrus, uzliek kapuci galvā un ar valdziņu marķieriem atzīmē priekšpuses centrālo valdziņu un abas plecu līnijas.
Uzņem valdziņus gar kapuces apakšmalu (pareizi būtu no katriem 2 sānu malas valdziņiem uzņemt 3 valdziņus) un ada 7 cm augstu kapuces apakšējo malu. Lai kapuce ērti turētos uz pleciem, pieaudzē divus valdziņus abās pusēs iezīmētajam priekšpuses centrālajam valdziņam un 4 valdziņus kapuces mugurpuses daļā – brīvi izvēlētās vietās starp iezīmētajām plecu līnijām. Nākamo kārtu ada bez pieaudzēšanas.
Valdziņus pieaudzē katrā otrajā kārtā. Kapuces pieadītās malas siluets līdzinās džempera V veida kakla izgriezumam.
Norauc valdziņus un kapuces priekšpuses vidū piešuj lielu pērli un pušķi no dzijas.
Gatavo darbu vajadzētu izmazgāt un izžāvēt izklātā veidā. Tad adījums kļūs vienmērīgs un līdzens.
Avots: 
Vai prof. A.Erglis arī zinz par šo reklāmu.