Kad dzer, tauku vietā uzņem olbaltumvielas
Lai izskaidrotu šo noteikumu, sāksim ar pašiem uzturvielu pamatiem. Visa pārtika, ko tu ēd, sastāv no vienas vai vairākām makrouzturvielām: olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem. Katrai no tām ir savas iezīmes, piemēram, kaloriju daudzums vai tas, cik lielā mērā tās apmierina sāta sajūtu. Papildus šīm uzturvielām vienīgā viela, kas satur kalorijas, ir alkohols.
Visnepareizākais priekšstats ir radies par taukiem, jo pastāv uzskats, ka tauki, ko lietojam uzturā, mūs padara resnus, bet ne vienmēr tā ir patiesība. Ja tu nodedzini vairāk kaloriju nekā uzņem, tad organisms izmanto šos taukus pat, ja tos uzņem regulāri. Turpretī alkohols kavē šo procesu.
Alkohols ir toksisks, un organisms to nespēj uzglabāt. Tāpēc māte daba mūs ir apveltījusi ar spēju noteikt alkoholu kā prioritāro enerģijas gūšanas avotu pār citām makrouzturvielām. Tas nozīmē, ka tavas līksmās dejošanas un tai sekojošo muļķīgo lēmumu “degviela” ir alkohols. Tas nozīmē arī to, ka tava organisma spēja izmantot taukus kā enerģijas avotu (kas zināma kā tauku sadedzināšana jeb oksidācija) paliek otrā plānā. Rezultātā visi tie tauki, ko jau paspēji uzņemt agrāk, uzkrājas organismā, veidojot taukaudus.
Lai no tā izvairītos, tajās dienās, kad plāno iedzert, izvēlies pārtiku ar zemu tauku saturu un uzņem daudz olbaltumvielu. Ja arī organisms nespēs izmantot visus tajā dienā uzņemtos taukus, tad olbaltumvielas ilgāk nodrošinās sāta sajūtu, lai tev nerastos vēlēšanās vēlās vakara stundās ķerties klāt našķiem.
Neēd ātrās uzkodas!
Runājot par svara pieaugumu, daudzi nepamatoti vaino alkoholu. Uztura speciālists Alans Aragons ir izpētījis, kā alkohols ietekmē svara pieaugumu.
Vienā no pētījumiem atklāts, ka vīrieši, kuri dienā izdzer vidēji 4 alus (65g etanola), uzņem par 16% vairāk kaloriju nekā tie, kas nelieto alkoholu. Eksperimenta dalībnieku grupas – tie, kuru lieto alkoholu un tie, kuri nelieto – vienādi daudz laika pavadīja nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm. Tātad varētu domāt, ka tie, kuri lietoja alkoholu, uzkrāja lieko svaru, bet tā nebija. Abām grupām bija vienāds ķermeņa masas indekss, neskatoties uz lielāku uzņemto kaloriju daudzumu tiem, kuri lietoja alkoholu.
Izrādās, ka iemesls alkohola šķietamajai ietekmei uz svara pieaugumu ir tas, ka cilvēki ņem vērā savstarpējo saistību, nevis cēloņsakarību. Šajās lamatās ir viegli iekrist, tāpēc daudzi svara pieaugšanā vaino tieši alkoholu, lai gan viņi droši vien aizmirsuši par vēlā vakara uzkodām – kebabiem un burgeriem, ko notiesāja dzeršanas laikā. Šīs uzkodas arī ir patiesās vaininieces.
Iedomāsimies, ka kārtīgam un labi pavadītam sestdienas vakaram tev vajadzīgi 10 šotiņi. Tās ir mazāk kā 1000 kalorijas, no kurām liela daļa, visticamāk, tiks nodedzināta iepriekš minētajā dejošanā. Turpretī lielais burgers, ko apēd pēc tam, satur aptuveni 1 600 kalorijas.
Patiesību sakot, ir grūti turēties pretī šādam lēmumam – pat tiem, kuri ir cieši apņēmušies ievērot veselīgu diētu. Iespējams, izklaidējoties kopā ar draugiem, neskatoties uz tavām runām par svaru cilāšanu un jau gandrīz iegūto sešpaku, viņi visticamāk tevi piespiedīs apēst kaut ko neveselīgu. Lūk arī rezultāts – vakara uzkodu dēļ tā arī neiegūsi kāroto sešpaku.
Lai izvairītos no šāda scenārija, mums ir divi padomi. Pirmkārt, izvēlies doties pusdienās, jo, kamēr citi mielosies ar taukainiem ēdieniem, tu vienmēr vari izvēlēties kaut ko, kas satur daudz olbaltumvielu, piemēram, vistas krūtiņu un zivi. Otrkārt, kamēr vēl esi skaidrā, uzraksti sev pašam zīmīti ar informāciju, ko vakarā ēdīsi. Piemēram: “Es ņemšu vistas krūtiņu ar salātiem nevis kartupeļu biezeni.” Varbūt izklausās smieklīgi, taču tas strādā, jo zīmīte tev palīdzēs atcerēties patiesos nodomus, kad alkohola ietekmē vēlēsies pieņemt nepareizos lēmumus.
Avots: www.thrillist.com
