Ar šo problēmu var mēģināt tikt galā, izmantojot trīs vingrinājumus. Pirmais saucas “Sadedzinām sliktās domas un bailes”. Jā, jā, neaizmirstiet arī par bailēm, jo negatīvās domas rada bailes. Rīkojieties sekojoši: ja šīs domas jūs nomoka naktī, tātad gultā, vingrojumu turpat arī izpilda. Ja dienā – iekārtojieties ērtās vai apgulieties dīvānā. Un nevajag teikt, ka tam nav laika. Negatīvām domām laiks ir, bet, lai ar tām tiktu galā – ne?
Aizveriet acis un iedomājieties, ka jūs ar rokām saslaukāt visas negatīvās domas un bailes vienā kaudzītē gluži kā saburzītā papīra bumbiņā, kā miskastē – tā arī ir miskaste, tikai jūsu galvā. Domās paņemiet sērkociņu kastīti, izņemiet sērkociņu un aizdedziniet nevajadzīgo kaudzi, līdz tā deg oranžās liesmās. Ienesot kaudzē negatīvas domas, aizdedziniet to. Iedomājieties, kā šī kaudze kļūst melna, gūstiet no tā atvieglojumu. Un nesakiet, ka jums ir grūtības iztēloties, esmu pārliecināta par pretējo – jo tieši bagāta iztēle spēj radīt tādas traucējošas domas, kas jūs tā nomoka. Pagaidiet, kamēr liesmas nodziest pašas. Nodziest un no kaudzes paliek pelēki pelni – tos var savākt un domās aiznest uz miskasti. Kas vēl palika? Atkārtojiet vingrinājumu.
Tagad patīkamāko daļu – nomainām negatīvās domas ar pozitīvām. Iedomājieties lielu nogatavojušos aprikozi. Lieliski, ja? Ņemiet aprikozi, pārgrieziet uz pusēm. Uzmanīgi – sula tek! Lieciet uzreiz mutē! Sākumā vienu pusīti, tad otru. Nu kā? Pasmaidījāt? Ir arī citi augļi un ogas, kuras jums garšo? Pamēģiniet tos – domās. Toties cik daudz pozitīvu emociju! Tas bija otrs vingrinājums.
Lai pārietu uz trešo, pirmajā brīdī šķiet – sarežģītāku – vingrinājumu, galvenais – sākt. Sākumā parunāsim par jūsu sliktā noskaņojuma iemesliem. Jūs esat sastrīdējies, piemēram, ar brāli. Un domās jau vairākus gadus ar viņu strīdaties un mēģināt kaut ko pierādīt, esat it kā bezizejas stāvoklī. Galvenais, ka saruna, vienalga, vai tā ir domās vai realitātē, ir bezjēdzīga, jo katrs paliek pie savām domām. Un, ļoti iespējams, jums ir taisnība, domājot, ka kāds atbalsta viņa domas, tā teikt – ir kāds “labvēlis”. Ko jūs vēlaties patiesībā? Protams, salīgt mieru – viņš taču ir jūsu brālis. Daudzi cilvēki jūtas vientuļi un iedomājas sevi uz vientuļas salas, kaut gan apkārt ir daudz cilvēku. Tie ir lieli maldi. Visi mēs esam daļa no liela, neizmērojama Visuma. Mēs visi esam saistīti vienotā informācijas telpā. Ne tikai ar vārdiem, kas izteikti, bet arī domām, kuras Visums dzird un nodod tālāk.
Tagad iedomājieties, ka jūs domās visu laiku strīdaties ar brāli, viņš to dzird un, protams, saņem no jums negatīvu vilni. Un jūs gribat ar viņu salīgt mieru? Ir tikai viena izeja – sūtīt viņam pozitīvas vai sākumā – vismaz neitrālas domas. Un nevajag domāt, ka tā ir miskaste. Miskaste – tās ir negatīvas domas, kuras lien un lien jūsu galvā. Trešo vingrinājumu var izpildīt jebkur, ikvienā momentā. Domās dalieties ar brāli ar saviem jaunumiem, sīki izstāstiet viņam, ar ko esat aizņemts mājās. Tas jums liekas dīvaini? Kāpēc? Strīdēties domās, redz’, ir normāli, bet domās sarunāties par vienkāršām lietām – dīvaini? Nevajag atrunāties, ka tās ir muļķības, jo, pirmkārt, šādā veidā jūs no savas galvas pakāpeniski izspiedīsiet negatīvās domas, un tas ir pats galvenais. Visas slimības rodas no negatīvām domām. Lai iet prom viss sliktais! Otrkārt, kas ir vēl svarīgāk, sūtiet brālim neitrālas domas.
Var un pat vajag laiku pa laikam atcerēties pašus labākos brīžus, ko kopīgi esat piedzīvojuši. Ir taču kas priecīgs vai smieklīgs bijis bērnībā vai jaunībā! Esmu pārliecināta, ka nebūtu grūti atcerēties kaut ko smieklīgu un jūs pasmaidīsiet. Atcerējāties? Pastāstiet brālim to domās, atgādiniet. Pasmaidiet vēlreiz! Jums ir ļoti skaists smaids – atcerieties to! Smadzenes ir noslēpumains orgāns – atliek tam dod uzdevumu “atceries kaut ko no bērnības” – un pēc dienas vai divām atnāk kādas aizmirstas atmiņas. Pārsteidzoši! Atmiņas glabā daudz vai visu? Tāda kino realitātē nav un diez vai būs. Atmiņās ierakstīti nevis vienkārši kadri ar skaņu, bet arī dažādas smaržas. Smadzenes ir noslēpumainas… Jums būs patīkami atcerēties negaidītus notikumus, nianses. Kad jūs sāksiet atcerēties, jūsu brālis iegūs šīs atmiņas pozitīvo viļņu veidā. Un tad jūs abi sapratīsiet, ka dzīvē ir kas vairāk nekā muļķīgi aizvainojoši vārdi. Kad jūs satiksieties, un jūs noteikti satiksieties, jūs pat nepamanīsiet, ka runāsiet mierīgi, labvēlīgi, ar smaidu sejā. Brālim arī ir skaists smaids. Jūs to zināt.
“Labvēļi” – jūs atkal atcerējāties par viņiem. Bet kāda jums daļa par viņiem? Viņa sieva nevēlas neko par jums zināt? Taču ne jau jums ar viņu jāguļ vienā gultā, bet brālim ar tādu… nu, jūs mani sapratāt. Brālis neguļ uz grīdas, tās ir viņa problēmas. “Labvēlis” ir skauģis, un viņam vienmēr vajag, ko skaust. Piemēram, par to, ka jums ir izglītībā, bet viņam nav, aizmirstot, ka viņam vienkārši bija slinkums mācīties. Izglītība – milzīgs augonis uz galvas? Smieklīgi! Atcerieties: vienmēr un visu, nu gandrīz visu, izņemot nāvi, var izlabot. Un pasmaidiet beidzot! Smaids – pats spēcīgākais ierocis, jo atbruņo jebkuru.
Avots:
