Jo gaišāka āda, jo spēcīgāks aizsarglīdzeklis
Saules aizsarglīdzekļa izvēle var būt gana sarežģīta, jo piedāvājums ir ļoti plašs. Tomēr būtiskākais, kas jāņem vērā, iegādājoties sev aizsarglīdzekli, ir to saturošie aizsargfiltri un SPF jeb saules aizsargfaktora indekss (saīsinājumā no angļu valodas – “Sun Protection Factor”). Atrodoties atklātā saulē, cilvēks ir pakļauts saules garo viļņu staru – UVA – un īso viļņu staru – UVB – ietekmei. UVA stari izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos, savukārt UVB stari izraisa saules apdegumus. Turklāt abu veidu stari veicina ādas vēža attīstīšanos, tāpēc, iegādājoties aizsarglīdzekli, jāpievērš uzmanība tam, vai tas satur filtrus pret abu veidu starojumu.
Otrs aspekts, kas jāņem vērā saules aizsarglīdzekļa iegādē, ir tā aizsargfaktora indekss – SPF, kam jābūt atbilstošam cilvēka ādas fototipam. Farmaceits V.Mitrohins paskaidro, ka SPF indeksu amplitūda ir no 3 līdz 50. Indeksi no 3 līdz 15 nodrošina vāju aizsardzību, 20 līdz 30 – vidēju, 50 – augstu, 50 un vairāk – ļoti augstu. Tomēr ieteicams būtu izmantot līdzekli, kura SPF indekss ir vismaz 15. Atkarībā no ādas krāsas, matu krāsas, vasaras raibumu klātbūtnes, ādas jutības uz sauli, atšķiras cilvēka ādas fototips jeb reakcija uz saules iedarbību. Jo zemāks ir indivīda ādas fototips, jo augstāks aizsargfaktors nepieciešams saules aizsarglīdzeklim. Cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu rekomendē izvēlēties aizsarglīdzekli ar pēc iespējas augstāku SPF indeksu – no 30 līdz 50. Taču cilvēkiem ar vasaras raibumiem, kuriem ir tendence uz apdegšanu, noteikti jāizvēlas visstiprākās aizsardzības līdzeklis SPF 50+, bet cilvēki ar tumšāku ādu var lietot līdzekli ar zemāku SPF indeksu. Neliela SPF indeksa līdzekli var lietot arī vasaras otrajā pusē, kad ultravioleto staru starojums kļūst vājāks. Turklāt farmaceits uzsver, ka īpaši cilvēkiem ar gaišu ādu būtu jāatceras par aizsarglīdzekļa lietošanu arī ikdienā, ne tikai gadījumos, kad tiek plānota ilgstoša laika pavadīšana saulē.
Pieejamie saules aizsarglīdzekļi var būt arī gana atšķirīgās cenu kategorijās. To ietekmē ražotāju izmantotie patenti un ražošanas tehnoloģijas, līdz ar to līdzekļiem ir arī atšķirīgas smaržas un faktūras. Tomēr šiem aspektiem līdzekļa iegādē būtu jābūt otršķirīgiem, un visbūtiskāk pievērst uzmanību tieši līdzekli saturošajiem aizsargfiltriem un SPF indeksam.
Lai ādai nodrošinātu maksimālu aizsardzību, aizsarglīdzeklis jāuzklāj vismaz 30 minūtes pirms došanās saulē, jo tam nepieciešams laiks uzsūkties. Tikai tādā veidā iespējams nodrošināt ādai aizsardzību ar pirmā soļa speršanu saules staros. Visbiežāk līdzekli nepieciešams atjaunot pēc divām līdz četrām stundām, taču peldoties – pēc katras peldes.
Saulē īpaši jārūpējas par bērnu veselību
Īpaša piesardzība pret saules staru negatīvo iedarbību jāievēro bērniem. Maziem bērniem āda ir ļoti jutīga pret saules stariem, tāpēc jāizvēlas līdzeklis ar augstu SPF indeksu – 30 līdz 50. Arī ikdienā bērniem būtu jālieto saules aizsarglīdzeklis ar SPF 25 līdz 35, kas pasargās no apdegšanas. Tomēr visjutīgākā ir zīdaiņu āda līdz 12 mēnešu vecumam, tāpēc šādā vecumā bērni drīkst uzturēties tikai ēnā. Neraugoties uz aizsarglīdzekļa lietošanu, bērniem ilgstoša uzturēšanās atklātā saulē ir ļoti nevēlama, jo bērniem pastāv daudz lielāks pārkaršanas risks.
Kā apkopt saules apdegumu? Vai tiešām līdzēs tautas metode – krējums?
Tā kā sauļošanās ādai rada stresu, turklāt sauļošanās laikā āda zaudē mitrumu, pēc sauļošanās āda noteikti īpaši jāaprūpē. Turklāt īpaša uzmanība tai jāpievērš, ja redzams apsārtums, pietūkums un jūtams, ka āda ir apdegusi. Pirmkārt, pēc sauļošanās āda ir jāatvēsina, tāpēc ieteicams noskaloties remdenā dušā. Otrkārt, tiek rekomendēts lietot īpašu pēcsauļošanās līdzekli, kam piemīt atvēsinošas un dziedējošas īpašības. Pēcsauļošanās līdzekļi parasti satur labvēlīgas sastāvdaļas, kas ādu nomierina, atvēsina un veicina reģenerēšanās procesu, piemēram, alveju, E vitamīnu un deksopantenolu. Apsārtuma gadījumā būtu jālieto mitrinošs krēms ar dziedinošām un atvēsinošām īpašībām. Savukārt, ja āda apdegusi un sākusi lobīties, nevajadzētu to lobīt pašam, jo šādas mehāniskas darbības traucē ādas virskārtas reģenerēšanās procesam.
Izplatīts tautas līdzeklis apdegumu dziedēšanai ir skābais krējums, neraugoties uz atvēsinošo efektu, krējumu uz saulē apdegušas ādas lietot noteikti nedrīkst, jo apdegusi āda ir sakairināta, bet krējumā esošās pienskābes baktērijas radīs tikai papildu kairinājumu. Vislabāk šādos gadījumos lietot jau minēto alveju vai pantenolu saturošus līdzekļus.
