Eksperti apgalvo, ka mūsu noskaņojums grūtniecības laikā atspoguļojas uz nākamā mazuļa fizisko un emocionālo stāvokli.
Emocijas, kuras topošā māmiņa izjūt grūtniecības laikā, formē viņas attieksmi pret grūtniecību vispār, attiecības ar viņas bērna tēvu, grūtniecības plānošanu, veiksmes un neveiksmes profesionālā darbībā un citus daudzos faktorus, kas nav nosaukti. Visu emociju iemesls ir neirohormoni. Un ja topošā māmiņa bieži raizējas, atrodas stresa stāvoklī, vai izjūt bailes, tad šajos brīžos hormoni ar asinīm izkļūst cauri placentai, un ietekmē viņas bērna stāvokli. Dažādas negatīvas domas ir stresa situācijas iemesls, un tas nozīmē, ka stresa hormonu dēļ topošā bērna endokrīnā sistēma pastāvīgi aktivizējas, un tas ietekmē embrionālo smadzeņu attīstību. Kā rezultāts, dzimst bērni, kuriem vēlāk tiek konstatētas dažādas problēmas ar uzvedību. Bez tam, bērni, kas dzimst mātēm, kas nervozē, bieži ir neiznēsāti, aizkaitināmi, hiperaktīvi, ar sūdzībām par kolikām.
Ja grūtniecības laikā mammai bija pozitīvas emocijas, tad endorfīni un encefalīni, kas tiek izstrādāti, veicina vesela bērna ar nosvērtu raksturu attīstību.
Bet tik sarežģīti ir kontrolēt savu emocionālo stāvokli grūtniecības laikā. „Lēkājošie” hormoni, pie kuriem organisms ne tikai nav pieradis un pielāgojies, izsauc noskaņojuma maiņu neatkarīgi no ārējiem faktoriem. Tikko grūtniece bija mierīga, nosvērta, bet pēc minūtes viņa jau raud, un pat nevar skaidri pateikt par iemeslu savām lielajām asarām. Jaunās māmiņas noskaņojumu var ietekmēt absolūti viss: no nejauši dzirdēta vārda līdz nepareizi uztvertam skatienam. Tiesa, pateicoties apkārtējo cilvēku atbalstam, un no atsevišķām pūlēm no savas puses, topošā māmiņa var iemācīties kontrolēt šīs noskaņojuma maiņas, kas turpinās, pārsvarā, gandrīz visu pirmo trimestri. Otrajā un trešajā trimestrī, hormonālai sistēmai stabili strādājot, tādu noskaņojuma maiņu vairs nebūs. Un savu noskaņojumu topošai mammai vajadzēs uzturēt patstāvīgi.
Tas nozīmē, ka katrai topošai māmiņai ir jāveltī maksimums spēka tam, lai viņas bērniņš piedzimtu vesels. Ir nepieciešams minimāli emocionāli un fiziski saspringt. Ko var darīt lietas labā? Pirmkārt – atzīstiet to faktu, ka jūs esat stāvoklī. Un tāpēc necentieties mājās un darbā darboties kā līdz šim. Neuzskatiet grūtniecību par traucēkli savai profesionālajai un karjeras attīstībai, iztērējiet šo laiku par labu sev, atrodiet laiku atpūtai un relaksācijai.
Siis gan ir pilniigas mulkiibas.Tieshi shaadu rakstu deelj toposhaas maaminjas pieljauj lielu kluudu-apslaapee dabiskas emocijas.Ja gribas smieties-jasmejas,gribas raudaat-jaaraud.Pati pirmo bernu gaidiju 20 gadu vecumaa un saklausiijusies saadas mulkiibas,to vien tik dariiju,kaa sevi kontroleeju un apspiedu.Nedod Dievs kaads stresinsh!Bet tas ir normaali-beernam jaasajuut visas normaalaas organisma reakcijas uz apkarteejaas pasaules izraisiitiem faktoriem.Shadi mokoties izdariiju paari beernam,kursh piedzima rauduliigs un nemieriigs.Ir taads teiciens-gruutnieces neizraudaataas asaras izraud beerns peec piedzimshanas.Un ta ir taisniiba.
Otrs beerns dzima 30 gados.Tad gan sev neko neliedzu-tieshi otraadi,laidu aaraa visas emocijas-un to bija daudz.Tai skaitaa asaras katru miilju briidi no pilniigi dazaadaam dziives situaacijaam.No savilnojuma,no dusmaam,no laimes,no apjukuma…..izdziivoju pilniigi visu!Un beerninsh piedzima,mieriigs,vesels un laimiigs.
Saprotu,ka nevar buut labi gruutniecei dziivot pastaaviigaa stresaa,bet nu raudaat gan ieteiktu visaam,kad gribaas….juusu beerninsh to izdziivos ar jums un tas vinjam naaks tikai par labu.