“Ja man jāstāsta, kā dzīvoju pašreiz, tad izdotos visai jūsmīgs vēstījums un diez vai tas kādam būs interesanti,” smaida Līva, 32 gadus veca projektu vadītāja.
“Manuprāt, svarīgāk ir izstāstīt par apjukumu un jucekli, pirms iznācu uz taisna, plata ceļa. Nešaubos, ka daudzas sievietes to meklē.”
Kad iepazinos ar pirmo vīru Ivaru, man bija 19 gadi. Ne viņa, ne maniem vecākiem nebija iespējas nolikt mums uz paplātes dzīvokli vai sagādāt vieglu dzīvi. Taču mana krustmāte negaidīti piedāvāja: “Man dzīvoklis brīvs. Tikai samaksājiet īri un komunālos!” Kāpēc gan ne? Turpmāk viss gāja kā pa diedziņu – viņš saņēma pirmo pastāvīgo darbu, mani paaugstināja darbā, tad viņu, mums bija, par ko runāt un krāšņi nākotnes plāni. Pēc neilga laika dzīvokli ievajadzējās krustmātei pašai. Nācās meklēt risinājumu. Mana vecmāmiņa izbrīvēja vienu istabu savā dzīvoklītī. Tur nodzīvojām gandrīz piecus gadus.
Lasi vēl: Lietas, ko pieaugusi sieviete attiecībās nedara – salīdzini ar sevi!
Šķir lapu tālāk, lai lasītu stāstu!
