Datora monitors nedrīkst būt novietots zemāk par acu līmeni, lai strādājot nebūtu jāskatās uz to no augšas. Tas nedrīkst atrasties arī pārāk augstu, jo tad darbinieks visu dienu pavadīs ar mazliet atgāztu galvu un plaši ieplestām acīm. Tādā pozā tiek traucēta asinsrite kakla daļā un smadzeņu apgāde ar skābekli. Ja acis ir plati ieplestas, tās tiek retāk mirkšķinātas un acs virsma ātrāk izžūst. Nepietiekama acs mitrināšana ar laiku izraisa kairinājumu un diskomfortu – rodas sausās acs sindroms. Pareizi novietotam datora monitoram jābūt nedaudz zemākam par acu līmeni – uz to jāskatās it kā nedaudz pievērtiem plakstiem. Arī galva tad atrodas fizioloģiski pareizā stāvoklī.
Televizora ekrānam jābūt pēc iespējas lielākam. Skatīties mazu televizoriņu, piemēram, dežūras laikā darbā, ir tas pats, kas strādāt ar datoru – tas rada pārslodzi acīm. Tās saspringst, tiek retāk mirkšķinātas un ar laiku rodas sausās acs sindroms. Pastāvīga piespiedu poza, nepareiza asinsrite kakla daļā un galvā var radīt arī redzes problēmas.
Svarīgs ir arī darba vietas apgaismojums. Datora ekrānu nedrīkst izgaismot ne galda lampa, ne tiešie saules stari. Vislabāk, ja telpā ir vispārējais apgaismojums, bet galda lampa izgaismo nevis datora monitoru, bet papīrus, kas atrodas uz jūsu galda. Turklāt tai jābūt novietotai tā, lai roka rakstot nemestu ēnu uz apskatāmā teksta. Slikts apgaismojums rada acij papildu slodzi, lai radītu skaidru attēlu, līdz ar to lielāks sasprindzinājums un lielāka iespējas, ka radīsies tuvredzība. Redzi bojā arī ieradums lasīt sabiedriskajā transportā. Nav labi, ka nepārtraukti mainās attālums starp burtiem un acīm. Akumulācijas muskulis spiests nepārtraukti strādāt, lai radītu skaidru attēlu, kas to ļoti nogurdina. Ja jau ir neliela tieksme uz tuvredzību, ar pārlieku lielu slodzi jūs to izprovocējat un tā radīsies agrāk.”
Avots:
