1. Joki nepalīdz
Daži cilvēki, atsaucoties uz prāta spēju sagrozīt faktus, apgalvo, ka cilvēki redz to, ko viņi grib redzēt. Šie vienkāršie izskaidrojumi ir tikai virtuālās realitātes projekcijas par virtuālo realitāti. Tā rezultātā prāts ir pievienojis vēl vienu slāni virtuālajai realitātei šī uzskata dēļ.
Uz priekšnieka kabinetu pasaukta cilvēka prāts varētu projektēt iztēles ainas, ka viņam tiks izteikts rājiens vai viņš tiks atlaists. Bet, nonākot kabinetā, viņš atklāj, ka saņems prēmiju.
Cilvēks savā prātā varētu iztēloties, ka viņa mīļotais cilvēks viņi krāpj. Savā virtuālajā realitātē viņš rada filmu, kurā viņu pamet un atstāj vienu pašu. Šādu cilvēku virtuālā realitāte rada baiļu, greizsirdības, dusmu un vientulības emocijas. Realitātē šādas personas mīļotais cilvēks varētu būt viņā neprātīgi iemīlējies un veltītu sevi tikai viņam. Taču viņam nav attiecību ar viņa īsto mīļoto cilvēku. Viņam ir attiecības ar to cilvēku, kas mīt virtuālajā realitātē. Viņi izturas pret savu mīļoto un rīkojas attiecīgi tā, kādas uzskatu un tēlu projekcijas ir izveidojusi virtuālā realitāte.
Uz šādiem scenārijiem nevar attiecināt to, ka katrs redz to, ko grib redzēt. Cilvēki nevēlas savā prātā redzēt ainas, kad viņiem tiek izteikts rājiens, viņi tiek atlaisti vai pamesti. Tas nav tik vienkārši. Prāta virtuālā realitāte aktīvi darbojas, un tā ir radījusi pati savu dzīvi. Tā veido scenāriju nepārtraukti visas dienas laikā, neatkarīgi no mūsu vēlmēm un iecerēm. Kad šo prāta projekciju pamatā ir bailes, sekas ir jušanās nelaimīgam.
Cilvēki neredz to, ko vēlas redzēt. Cilvēki redz to, ko viņu virtuālās realitātes projicē. Pats par sevi šis process nav bīstams, ja vien cilvēks netic šīm prāta projekcijām. Bez ticības šiem tēliem tiem nav spēka radīt emocijas un reakcijas.
2. Mainīt savu prātu nav viegli
Prāts ir kā daudzgalvaina hidra. Bieži vien, cenšoties nogriezt vienu galvu, divas uzaug tās vietā. Tas attiecināms arī uz citām lietām dzīvē. Kad mēs atzarojam koku vai krūmu, daudzi pumpuri uzrodas veco zaru vietā. Cenšoties apspiest negatīvo domāšanu, varētu notikt tas pats.
Kad tu mēģini aprakstīt, attaisnot, novērtēt vai izskaidrot, kāpēc prāts dara to, ko dara, tu bieži vien pievieno papildu viedokļu un projekciju slāņus virtuālajai realitātei. Tādējādi tu to baro un padari spēcīgāku, cenšoties vienkārši iesaistīt nelielu jokošanos prāta mainīšanas procesā.
Lai mainīto to, kā tavs prāts projicē stāstus un tēlus tavā virtuālajā pasaulē, ir jārīkojas intuitīvi pretēji. Sākotnēji tu nevari tieši tam uzbrukt un mēģināt izgriezt no tā visu, ko tev nevajag. Bez izkoptas tehnikas un padoma visticamāk tas vēl vairāk izpletīsies un šķitīs spēcīgāks – daudz sarežģītāks nekā pirms tam.
Lai mainītu virtuālās realitātes projekcijas, tev ir nepieciešams kļūt prasmīgam, iztirzāt to tā, ka šādas projekcijas vairs neturpinās rasties.
Mainīt prāta virzienus un pašreizējās emocijas varētu šķist kā neiespējamā misija. Vismaz to tā projicē virtuālā realitāte it kā tā būtu patiesa novērtētāja.
Nav būtiski, vai tas ir viegli vai sarežģīti, salīdzinājumā ar to, kas var no tā izrietēt. Tava laime visā tava mūža garumā būs balansā.
3. Izaicini savu prātu!
Prāta virtuālā pasaule ir dzīva. Tam ir pašai sava dzīve, un tas meklē veidus, kā nodrošināt pašam savu izdzīvošanu. Ja tu neesi pārliecināts par to, vienkārši mēģini pieklusināt savas domas uz dažām minūtēm un ievēro, kā darbojas balsis tavā galvā.
Viņas parasti kļūst nemierīgas, liek tev izniekot savu laiku, saka, ka tas nav svarīgi un ka tas, kas sarakstījis šo rakstu, nesaprot, par ko runā. Visas šīs domas būs mēģinājums mainīt tematu un sabotēt šo procesu.
Cilvēks, kurš kļuvis skeptisks attiecībā pret šīm domām un atpazīst to automātisko reaktīvo dabu, gūst iespēju mainīt savu pasauli.
4. Kluss un mierīgs prāts
Atšķirību atpazīšana starp laimi un ciešanām sākas ar sava prāta virtuālās realitātes tēlu un stāstu projicēšanas kvalitātes maiņu. Kad tu tiec tālāk par vienkāršu priecīgu stāstu un tēlu projicēšanu, tu ieraugi citu pasauli. Klusa prāta stāvoklī virtuālā realitāte klusē. Nav vizuālo tēlu un projekciju. Tu redzi ārējo pasauli tādu, kāda tā ir. Un, to redzot, tu atklāj, ka tā ir skaista.
Tu to neaizmālē ar saviem vērtējumiem, kritiku, bailēm, attaisnojumiem vai pat uzskatiem un aprakstiem. Kad iekšējā virtuālā realitāte ir atšķetināta, tādas ir arī prāta balsis, kas liedz tev mieru un klusumu. Tikai atšķetinot prāta virtuālo realitāti, tu gūsi iespēju dzīvot reālajā pasaulē. Sākumā tā varētu notikt tikai uz nelieliem laika posmiem. Trenējoties tas kļūst par normālu veidu, kā dzīvot.
Kad prāts tiek atšķetināts, vairāk nav to nelaimju, vilšanos, dusmu vai tukšuma sajūtas, ko tas bieži vien iesēj mūsos. Tu esi spējīgs redzēt pasauli tādu, kāda tā ir un arī cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Pazūdot miglai un atverot acis, var aptvert un uztvert skaistumu.
Laime un piepildījums, kas gūts, koncentrējoties tikai uz ārējo realitāti, ir gaistošs un varētu atstāt tevi brīnoties: „Vai tas būs arī viss?” Lai atklātu lielāku un ilgstošāku laimi, tev vajadzēs iet pa sava prāta virtuālās realitātes atšķetināšanas ceļu.
Tikai atšķetinot savas virtuālās realitātes nepatiesās projekcijas, tu sev esi nodrošinājis jušanos brīvam no emocionālām ciešanām, lai varētu mainīties tavi dzīves apstākļi.
