Ja jebkurš mēģinājums “izrunāties” ar pusaudzi beidzas ar strīdu vai vienaldzību no bērna puses, jums kaut kas ir jāmaina. Psihologi ir pastāstījuši, kā runāt ar pusaudzi, lai viņš dzirdētu un klausītos.
Neuzspiediet autoritāti un savu pieredzi
Jums nevajadzētu teikt pusaudzim: “Jo es tā teicu” vai “Es zinu labāk”. Tā vietā sakiet: “Ļaujiet man paskaidrot, kāpēc es uzskatu, ka tā ir labāk.”
Eksperti norāda, ka lielākā daļa ģimenes domstarpību rodas tāpēc, ka trūkst paskaidrojumu. Protams, vecākiem vienmēr ir kārdinājums parādīt savu vecāku autoritāti. Tomēr labāk ir pārrunāt cēloņus un sekas.
Pirmkārt, spiediens nodrošina tikai īslaicīgu situācijas atrisinājumu. Lai gan pusaudzis patiešām var darīt to, ko jūs vēlaties, lai viņš vai viņa dara tagad, tas vēl vairāk palielinās attālumu starp jums. Nākotnē šāda pieeja izraisīs atteikšanos un īstu dumpinieciskumu.
Skaidrojot, kāpēc ir jādara tā, nevis citādi, izmantojiet argumentus un pamatojumu. Pusaudzim ir jāsaprot, ka pieaugušie var kļūdīties. Tas viņam vai viņai palīdzēs nākotnē.
Lasi vēl: Lietojiet uzmanīgi: psiholoģiski triki, kas uzlabo komunikāciju
Atzīstiet, ka pusaudzim ir tiesības uz savu viedokli
Nesakiet pusaudzim: “Kamēr tu dzīvo manā mājā, ievēro manus noteikumus,” bet tā vietā sakiet: “Es saprotu tavu viedokli, bet es šo situāciju redzu citādi.” Pusaudzis var arī paust savu viedokli.
Pienāk brīdis, kad bērns vairs nav jūsu turpinājums, bet kļūst par atsevišķu personu. Lai gan tehniski bērns joprojām ir atkarīgs no jums, viena iekšējā nošķiršana jau ir notikusi. Var izrādīties, ka jūs uz pasauli raugāties dažādi. Un tas ir normāli, jo jūsu priekšā ir cits cilvēks, kuram var būt savs viedoklis.
Viss, kas jums jādara, ir jāizskaidro savs redzējums. Bet pusaudzim pašam būs jāizlemj, vai tas rezonēs ar viņu vai nē. Ja esat pārliecināts, ka jūsu meita vai dēls rīkojas nepareizi un bojā savu dzīvi, mēģiniet rast kompromisu.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
