Ir ļoti apgrūtinoši piekopt negatīvo domāšanu, tad, kad visapkārt tiek cildināta un reklamēta pozitīvā domāšana. “Ja tu vari iztēloties savu mērķi un sasniegumus, tad tu tos arī sasniegsi,” tā mums māca pozitīvā domāšana. Vēl mums māca to, ka mums visiem būtu jābūt aizrautiem un iedvesmotiem no tā, ko mēs darām.
Protams, neviens nevēlētos labprātīgi dzīvot pilnīgā ciniķu pasaulē. Cilvēkam vajadzētu būt tendētam uz pozitīvo domāšanu, bet saglabāts skepsi un reālo skatījumu, lai, pieņemot lēmumus, tu nekaitētu pats sev. Kā var un vai ir vērts kļūt par pietiekami negatīvu, bet tā, lai tas nav pārāk daudz?
Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēki, kuri ir pesimistiskāki, daudz reālāk apzinās un skatās un darbā nospraustajiem uzdevumiem. Gan to izpildes kvalitāti, apjomu un laika periodu. Pozitīvi domājošie cilvēki jau pašā saknē sāk skatīties uz doto uzdevumu, kā jau gandrīz izdarīt. Tiek neatbilstoši noteikts darba apjoms, atstājot to uz beidzamo brīdi, kas beigās ievērojami var samazināt veiktā darba kvalitāti.
Ja tu domā pozitīvi, tad tu noteikti izbaudīsi brīdi, kurā tu esi šobrīd, bet tev nepietiks spēka un enerģijas, lai patiesi realizētu un veltītu laiku savu nākotnes mērķu realizācijai.
Skepse un reālistiska skatīšanās uz dzīvi ne vienmēr ir kaut kas peļams.
Avots: telegraph.co.uk
