Jums kādreiz ir bijis tā, ka ļoti stipras mīlestības un emociju karuseļa dēļ ir vēlēšanās iekost cilvēkam vai pat “apēst” viņu?
Protams, ne pa īstam iekost, bet gan… mīlot “pakožļāt” pirkstiņus vai vaidziņus…
Vai arī “saspiest” šo mīlīgo sejiņu. “Uti-puķi”.
Izrādās, ka tajā nekas dīvains nav.
Kā uzskata zinātnieki no Jeilas Universitātes, šai parādībai ir specifisks nosaukums – “mīļa agresija”. Un pat sociālais mērķis: tas mums palīdz kontrolēt emocijas.
Pētījuma vadītāja Oriana Aragone skaidro šo fenomenu šādi: “Mēs regulējam mūsu emocijas, izmantojot absolūti dažādus paņēmienus. Reizēm mēs cenšamies no jauna izanalizēt situāciju un saprast, ka mēs savas jūtas izrādam negaidīti, pavisam pretrunā ar to, ko mēs patiesībā izjūtam. Un tas, šķiet, palīdz mums saglabāt iekšējo emocionālo balansu”.
Ja jūs gribiet kādam, kuru mīlat, iekost, tas nozīmē, ka jūsu smadzenes viņa mīlīguma dēļ paliek aptraukušas un noturēties viņa priekšā kļūst neiespējami. Un, cik dīvaini tas neskanētu, tā ir vēlme “nokost gabaliņu” – oriģināls jūsu smadzeņu paņēmiens, lai neaptraktu viņa mīlīguma dēļ.
Ar bērniem savukārt – bija zinātniski pierādīts, ka bērnu smarža zemapziņā tik ļoti patīkama cilvēkam, ka smadzenes sāk reaģēt uz bērnu kā uz kādu garšīgu ēdienu. Tieši tādēļ mazuļus ir patīkami smaržot un ir arī vēlēšanās tos “apēst”.
Avots: adme.ru