–Pat ja tu uzzinātu, tu nebūtu greizsirdīga?
–Greizsirdīga? Kādēļ?
– Ja es domātu par kādu citu sievieti no manas pagātnes, atrodoties tev blakus? Tu neuztrauktos par to, ka es varu aiziet prom no tevis un aizietu pie viņas.
–Nē.
–Laikam tu mani nemīli.
–Tu nesaproti par ko tu runā. Mīlestībai nav neka kopīga ar greizsirdību un bailēm pazaudēt. Es tevi mīlu, bet ja tu gribēsi aiziet, nespējot aizmirst par iepriekšējo sievieti – tas būs labi. Tā būs vismaz patiesība. Jo ja tu būtu palicis, tas nozīmētu, ka tu melo. Ja tu aiziesi tas vienkārši nozīmēs, ka mēs nesaderam viens ar otru, un labi, ka būsi aizgājis. Jo ja tu būtu palicis – tu aizņemtu vietu tam, kurš man derētu. Tas, kas man derēs – neaizies. Nevajag par neko uztraukties. Viss vienmēr ir labi.
–Tu tā dīvaini mīli…. Tā it kā tu neprastu pieķerties, un nebūtu greizsirdīga….
–Tu vēl joprojām nesaproti, par ko runā. Mīlestībai nav nekā kopīga ar pieķeršanos. Pieķerties un būt greizsirdīgai, nozīmē – ka tu nemīli sevi. Uzskatīt sevi par sliktāku cilvēku, nekā citu, baidīties, ka tādu kā tevi – neiemīlēs. Salīdzināt. Tu nevari ne ar vienu sevi salīdzināt. Tas esi tu. Tev ir sava dzīve. Tā ir tev dota. Tā ir dāvana. Netērē to, salīdzinot sevi ar kādu citu cilvēku. Tā ir maldīšanās. Tev ir jāskatās tikai uz sevi. Tad tu nekļūdīsies. Tad neviens neaizies, jo tu uzreiz redzēsi – vai der tev šis cilvēks.
Avots: www.infouse.ru
