Tomēr man jau kopš bērnības svarīgākas par darbu ir bijušas attiecības starp cilvēkiem, jo ne jau nemitīga strādāšana mūs padara laimīgus. Laimi mēs rodam saskarsmē ar mīļiem un jaukiem cilvēkiem. Jā, dzīve bez darba nav iedomājama, bet, manuprāt, tas nav pats svarīgākais.
Iespējams, ka, cilvēkam nākot pasaulē, zvaigznēs ir ierakstīts, kas viņam šajā dzīvē būs svarīgāks – darbs vai attiecības. Reiz viena draudzene man jautāja: nu ko tu vari ņemties ar tiem attiecību žurnāliem, vai tev neapnīk? Es padomāju un sapratu, no kurienes viņai radies šāds jautājums. Draudzenes domas, sapņi un vēlmes saistījās ar biznesu, ar darbu. Viņai šajā reinkarnācijā nebija uzdevums saprast kaut ko vairāk attiecību jomā, viņai svarīgāks par visu bija darbs. Viņa pat bieži sapņoja par to, kā uzstājas starptautiskā konferencē un pēkšņi kaut kas notiek. Man šādi sapņi nekad mūžā nav rādījušies.
Mēdz uzskatīt, ka darbs pirmajā vietā esot vīriešiem, taču lielākajai daļai sieviešu visos gadsimtos pirmajā vietā ir attiecības. Varbūt tāpēc vīriešiem tik ļoti nepatīk jautājums: – Vai mēs varam aprunāties par mūsu attiecībām? Viņuprāt, šāds jautājums neko labu nevēsta, jo, ja viss ir kārtībā, tad kāpēc par to runāt? Bet, ja nav kārtībā, tad ne jau runājot var uzlabot attiecības. Zināmā mērā var vīriešus saprast un netincināt, jo attiecības tāpat kā mīlestība dziļākajā būtībā ir darbības vārdi, nevis lietvārdi. Tas tikai gramatiski tā izskatās.
Par attiecību tematu jūlija vidū mani pamudināja aizdomāties kādas radinieces nesen stāstītais. Proti, jau vasaras sākumā viņa ar vīru bija vienojusies, ka augustā abi dosies kopīgā ceļojumā, bet tagad viņš pēkšņi attopas, ka tieši konkrētajos augusta datumos darba kolēģis jau pieteicies doties atvaļinājumā un kopīgie plāni ar sievu draud izjukt. Vai nav tā, ka dažiem cilvēkiem atpūsties kopā ar mīļoto nozīmē nestrādāt, tātad darīt kaut ko otršķirīgu? Vai atpūsties neskan līdzīgi kā slinkot, un tas vīriešu prātos rada diskomfortu?
Avots:
