Plūme ir ļoti jūtīga pret cilvēka uzmanību un rūpēm, tā vienmēr ar pateicību atsaucas uz rūpēm. Apskatīsim galvenos faktorus
Koki ir pievilcīgi jebkurā gadalaikā: pavasarī – salds aromāts, vasarā – raža, lieli un koši augļi sliecas gandrīz pie zemes, priecējot dārznieku acis. Kāpēc plūmes nav katrā dārzā? Iemesls ir viens un tas pats – kultūra tiek uzskatīta par īstermiņa kultūru, bieži vien izzūd pēc 3-4 gadu augļkopības. Šodien rakstā mēs sapratīsim, kas samazina šī koka mūža ilgumu, kā iegūt pārliecinošu augļu ražu, kādas šķirnes labāk stādīt.
Klimata īpatnības un plūmju veidu izvēle
Latvijas vidējai joslai raksturīgs mērens kontinentāls klimats ar skaidri noteiktu gadalaiku maiņu. Lai sekmīgi audzētu plūmes šajā reģionā, ir jāņem vērā klimata īpatnības un jāizvēlas piemērotas šķirnes. Mums būs svarīgi 2 kritēriji: ziemcietība un raža.
Plūmju (Prunus Mill.) ģintī ir vairāk nekā 40 sugu, un visas tās ir sastopamas Ziemeļu puslodes mērenajā klimatā. Vispraktiskākā nozīme ir tādām sugām kā ķiršu plūmēm – P. cerasifera Ehrh., ķīniešu plūmēm – P. salicina Lindl., plūmēm ar ērkšķiem – P. spinosa L., amerikāņu plūmēm – P. americana Marsh un plaši izplatītajām mājas plūmēm – P. domestica L. Tās ir lielogu šķirnes, kas pārspēj vietējās plūmes pēc izturības pret sausumu un dažos gadījumos arī pēc izturības pret salnām.
Taču gandrīz visas lielogu šķirnes ir pašauglīgas, tāpēc katrai no tām tika selekcionēta apputeksnētāja šķirne. Rezultātā tika iegūtas vietējās plūmes pasugas – ternoslīvas, venģerki, renclodes, mirabeli un olu plūmes.
Viegli krustojami ar plūmēm, kļuva par pamatu daudziem plūmju un mājas plūmju hibrīdiem un šķirnēm. Tiem ir ideāla forma, un tie labi panes apgriešanu, tāpēc tie ir piemēroti dzīvžogu veidošanai. Ir ziemcietīgāki un nepretenciozāki nekā citu vietējo plūmju pasugu šķirnes, un tos var audzēt skarbākā klimatā, kur plūmes nevar veiksmīgi augt un nest augļus. Augļus sāk nest agri – 4. gadā pēc iestādīšanas.
Vietējās plūmes sakņu stādi sāk augļot vēlāk nekā visi pārējie, taču tie ir visizturīgākie pret ziemu. Līdztekus ziemcietībai galvenais kritērijs šķirnes piemērotības novērtēšanai ir tās raža. Tādām plūmju šķirnēm kā “Hanka”, “Chernaya Zyuzina”, “Elēna”, “Presenta”, “Blue Dar”, “Bühler”, “Vikana”, “Red Ball”, “Sargen” un “Viola” ir raksturīga regulāra un gandrīz ikgadēja augļu veidošanās. To raža sasniedz 20-24 kg no koka un pat vairāk.
Kāpēc plūmes bieži pārstāj ražot
Visām plūmju šķirnēm nepieciešama kvalitatīva agrotehniskā kopšana gan vainagam, gan augsnei dārzā, kā to izdarīt, pastāstīsim tālāk. Taču Latvijas vidējā joslā, ziemeļrietumos un ziemeļos ir viens iemesls, kāpēc plūmes agri beidz eksistēt.
Plūmēm ir salīdzinoši īss mūžs, jo ziemā bieži tiek bojāta miza un koksne. Bīstamas ir apsaldējumi – plaisas uz kociņiem, ko izraisa zemas temperatūras iedarbība.
Plūmju ilgmūžības palielināšanā liela nozīme ir regulārai dobuma kopšanai: mehāniskie bojājumi jānotīra ar stingru suku, bojājumi jāapstrādā, pēc tam vismaz divas reizes sezonā (aprīlī un septembra beigās) noteikti jābalina dobumi ar ūdens emulsijas krāsu augļu kokiem. Ja plaisas uz kociņiem ir ievērojamas, pirms balināšanas tās jāaizlīmē ar dārza laku. Daudzi augi cieš no salnām, bet plūmes šajā ziņā ir īpaši jutīgas.
Vietas izvēle
Šis ir otrs svarīgākais apstāklis, lai plūmju koks ilgi kalpotu ir vieta, kur tas iestādīts. Lai sekmīgi audzētu plūmju dārzu, ir jārada labvēlīgi mikroklimata apstākļi un jānodrošina aizsardzība no valdošajiem vējiem. Augstie augi, kas ir augstāki par mazajiem augļu kokiem, ir piemēroti kā aizsarg stādījumi. Ņemiet vērā, ka papildus kokiem, kas plūmēm kalpos par barjeru no vējiem, tuvumā jāstāda arī apputeksnētāji.
Plūmju skaits, kas jāstāda dārzā, lai nodrošinātu labu apputeksnēšanu, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: Citu koku klātbūtne apputeksnēšanai. Plūmes var apputeksnēt citas plūmes, kā arī daži citi augļu koki. Ja augļu dārzā jau ir citi ziedoši koki, tie var palīdzēt apputeksnēt plūmes.
Šķirņu dažādība
Ieteicams stādīt vairākas dažādas plūmju šķirnes, lai nodrošinātu savstarpēju apputeksnēšanu. Tas palielinās veiksmīgas apputeksnēšanas un labas ražas iespējas. Taču tām vajadzētu ziedēt vienlaicīgi. Attālumam starp plūmju kokiem jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu efektīvu apputeksnēšanu. Starp kokiem ieteicams ievērot vismaz 3-4 metru attālumu. Bišu un citu apputeksnētāju klātbūtne. Plūmes apputeksnē kukaiņi, tostarp bites.
Tāpēc, stādot plūmes, jādomā arī par kokiem, kas ir apputeksnētāji. Informāciju var atrast brīvi pieejamā vietnē. Vēl viens nosacījums – plūmes vislabāk aug dienvidaustrumu vai dienvidu virziena siltās nogāzēs.
Augsnes sagatavošana un stādīšana
Augsnei, kurā aug plūmes, jābūt vieglai un labi drenētai, ar vēlamo neitrālo (pH = 7) vai viegli sārmaino (pH = 8) reakciju. Ja augsne ir pārāk skāba (pH = 5 – 6), ir nepieciešams kaļķot līdz 800 g uz 1 m². Kaļķošana jāatkārto ik pēc 5-8 gadiem.
Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, ieteicams plūmes stādīt uz vējgāzēm. Visa veģetācijas perioda laikā jāuztur augsnes mitrums un jānovērš nezāles. Augsnes 0,4-0,8 m attālumā no stumbra ir jāpārkultivē 6-8 cm dziļumā. Daudzgadīgo plūmju dārzā ir atļauts ravēt starpkārtas, bet regulāri jānopļauj zāle.
Plūmju stādu stāda 80 cm platā un dziļā bedrē. Bedrē jāievieto: 10 kg humusa, 400 g superfosfāta un 60 g kālija sulfāta. Zemi ar mēslošanas līdzekļiem rūpīgi samaisa. Maksimālais dziļums, kādā iespiežas sakņu sistēma, ir 1-2 m.
Plūmju kopšana
Pirmajos 2-3 gados pēc iestādīšanas regulāri jācīnās ar nezālēm, lai uzturētu optimālu ūdens-gaisa režīmu augsnē. Starpkārtās nav ieteicams stādīt dārzeņu kultūras. Augu augšanu un attīstību pozitīvi ietekmē mulčēšana ar kūdru, salmiem vai sienu, jo vasarā tā palīdz saglabāt mitrumu augsnē, kā arī regulē temperatūru: karstā laikā to pazemina, bet aukstā – paaugstina.
Rudenī starp kultūras un tīrumus uzar, bet vasarā – uzirdina. Ziemeļu reģionos pirms ziemas augus apber ar zemi 20 cm augstumā, un pavasarī šo zemi sagrābj.
