Pasha ir saldēdiens, ko tikai reizi gadā Lieldienām gatavo no biezpiena masas, pievienojot mandeles, apelsīnu miziņas, rozīnes, olas, sviestu un cukuru.
Šī tradīcija Latvijā aizgūta no Krievijas pareizticīgajiem, taču pashu mēdz gatavot ne tikai pareizticīgo ģimenēs.
Ir divu veidu pashas – vārītā un nevārītā. Nevārīto var glabāt ļoti īsu laiku, vārīto – ilgāk. Agrāk pashai izgatavoja speciālas formas no koka dēlīšiem. Tos saliekot kopā un nostiprinot, tapa piramīdveida forma, kas simbolizē Kristus zārku. Dēlīšos bija iedobti reljefi raksti – augi, ziedi, burti vai zīmes, kas atgādināja par Dieva dēla augšāmcelšanos. Formā ieklāja samitrinātu tīru drānu vai marli, pashai uzlika slogu, lai notek sūkalas.
Mūsdienās pashas gatavošanai var izmantot tīru, jaunu neglazētu māla puķu podu, ieklāt marli caurdurī vai auduma maisiņu ar biezpiena masu pakarināt virs kāda trauka, lai notek sūkalas.
Šīs gardās receptes atrodamas bagātīgi ilustrētajā Sandras un Valda Ošiņu grāmatā “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”, ko nesen laidusi klajā izdevniecība “Lauku Avīze”.
Lasi vēl: 8 oriģinālas Lieldienu groziņu idejas, kas noderēs katrai saimniecei! (+ FOTO)
Šķir nākamo lapu, lai uzzinātu, kā pagatavot vārītu un nevārītu pashu
