16 – 19 gadu vecumā
Lai arī šajā vecuma grupā cilvēki domā, ka ir pilnīgi pieauguši gan garīgi, gan fiziski, viņi vēl joprojām aug un attīstās. Lielākie riski ir brokastu neēšana (brokastis izlaiž aptuveni 25-45% jauniešu), našķošanās un ātro uzkodu ēšana sabalansētas pārtikas vietā.
Dr. Kerija Rukstone iesaka: “Katru dienu ēd brokastis un neaizmirsti par multivitamīnu un minerālu kompleksa lietošanu, papildus uzturvielas palīdzēs nodrošināt optimālu smadzeņu darbību.”
19 – 21 gada vecumā
Šajā vecumā dzīve tiek dzīvota ļoti lielā ātrumā, dedzinot sveci no abiem galiem. Smēķēšana, alkohola lietošana un varbūt pat narkotiskās vielas dominē šajā vecumā. Lielākie riski ir brokastu neēšana neēšana, našķošanās un ātro uzkodu ēšana sabalansētas pārtikas vietā, pārak maza augļu, dārzeņu, kā arī pilngraudu lietošana uzturā. Vainīgs itin visā.
Alkohols, smēķēšana un neizgulēšanās izsūc no ķermeņa vērtīgās uzturvielas, bet atkarība no ātrajām uzkodām nepalīdzēs bagātināt vitamīnu krājumus.
Dr. Kerija Rukstone iesaka: “Tev nepieciešams izskatīties un justies lieliski kā darbā, tā arī ballītēs ar draugiem, koncentrējies uz antioksidantiem, kuri aizsargā ādu, matus un nagus, tādiem kā C vitamīns un selēns. Rieksti, sēklas, augļi un dārzeņi ir lielisks antioksidantu avots.”
21 – 25 gadu vecumā
Šis ir piemērots vecums, lai koncentrētos uz kaulu veselības uzlabošanu. Ballēšanās un joņošana apkārt padara ķermeni aktīvu. Tomēr, lai saglabātu kaulu blīvumu tādu, kāds tas ir svarīgi lietot pareizos pārtikas produktus un veikt treniņus ar svariem. Kaulu veselībai ieteicams lietot magniju un kalciju. Svarīgi uzņemt arī gana daudz D vitamīna.
Dr. Kerija Rukstone iesaka: “Sauļojoties saprāta robežās – tikai 15-20 minūtes sauļojot seju un rokas – var paaugstināt D vitamīna līmeni ķermenī. Ziemas mēnešos ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kas satur D vitamīnu.
25 – 30 gadu vecumā
Darbs dotajā brīdī droši vien ir nopietns un iespējams, ka jāstrādā līdz pat vēlai vakara stundai, tajā pašā laikā mēģinot sabalansēt ar ģimeni un draugiem pavadīto laiku. Šis nebūt nav piemērots brīdis, lai ciestu no dzelzs deficīta.
Sarkanā gaļa satur augstu dzelzs daudzumu, gluži tāpat, kā brokoļi, spināti, pupas un pilngraudu brokastu pārslas. Dzelzs nepieciešama normālu imunitātes funkciju nodrošināšanai.
Dr. Kerija Rukstone iesaka: “Labākais dzelzs avots ir liesa sarkanā gaļa (cūkgaļa, liellopa un jēra gaļa), tā jāēd 4-5 reizes nedēļā. Īpaši svarīgi ir uzņemt lielāku dzelzs vai multivitamīnu daudzumu menstruāciju laikā.”
30 – 35 gadu vecumā
Lielākajai daļai cilvēku šajā vecumā ir visnotaļ aktīva dzīve, tas vai nu saistīts ar aktīvu karjeru vai jaunās ģimenes vajadzībām. Svaigas pārtikas pagatavošana katru dienu ir pēdējais, par ko vēlies domāt, bet fitnesa klubs šķiet citas valsts attālumā.
Šajā dzīves posmā muskuļi sāk panīkt. Olbaltumvielas ir visnepieciešamākā no uzturvielā,, lai saglabātu ķermeni stingru. Lieti noder arī laiku ekonomējošas nodarbības tādās kā tabata, Hiit vai rezistences treniņš.
Dr. Kerija Rukstone iesaka: “Iekļauj uzturā augstas kvalitātes olbaltumvielas, uzņem tās katrā maltītē (zivis, olas, tītara gaļa, vistas gaļa un liesa sarkanā gaļa). Veģetāriešiem vajadzētu divtik piedomāt par olbaltumvielu uzņemšanu (lieti noder zirņi un kvinoja).”
35 – 40 gadu vecumā
Daudzi šajā vecumā vēl joprojām uzskata, ka laba veselība ir pašsaprotama. Tā rezultātā bieži vien netiek ievērots sabalansēts uzturs un pietiekama fiziskā slodze. Parādās pirmās novecošanas pazīmes – nokarājusies āda, grumbas, nogurums un aizkaitināmība – tās ir pirmās brīdinājuma zīmes, ka nepieciešama diētas maiņa, kā arī jāvelta laiks sev.
Dr. Kerija Rukstone iesaka: “Šis ir svarīgs laika posms, kurā jācīnās ar pāragru novecošanu. Vitamīni A un C pasargā ādu, bet B vitamīns un cinks cinās ar nogurumu un stresu. Lai saglabātu augstas prāta spējas nepieciešami uztura bagātinātāji, kas satur zivju eļļu, var ēst arī svaigas zivis (lasi, tunci vai makreli) vismaz reizi nedēļā.”