Barot vai nebarot?
Mātes piens ir nenovērtējama dabas dāvana. Kā apgalvo amerikāņu pētnieki, tas, piemēram, nākotnē var cilvēku pasargāt no aptaukošanās. Zinātnieki mātes pienā atklājuši lielu daudzumu proteīna adiponektīna, kas spēj ietekmēt cilvēka noslieci uz tuklumu. No šīs vielas ir atkarīgs cukura un tauku pārstrādes process asinīs. Cilvēkiem, kas sirgst ar aptaukošanos, diabētu un sirds-asinsvadu slimībām, šā proteīna līmenis ir samērā zems. Mātes pienā ir arī vēl cits ļoti vērtīgs proteīns – leptīns, kas arī palīdz regulēt tauku pārstrādes procesus. Pēc Pasaules Veselības organizācijas sniegtajiem datiem, cilvēki, kas bērnībā pietiekamā daudzumā saņēmuši mātes pienu, daudz retāk slimo ar cukura diabētu, aterosklerozi, vēzi, asins slimībām.
Lasi arī: Laulību numeroloģija: uzzini savu kāzu datumu
Bērni, kurus baro ar krūti, daudz retāk mēdz zīst pirkstu. Bet sūkšanas reflekss mazulim ir ļoti svarīgs: pateicoties tieši sūkšanai attīstās žokļa aparāts, mutes un mēles muskuļi. Kad bērns zīž krūti, viņam aktivizējas galvas smadzeņu asinsrites procesi.
Barošana ar krūti dod cilvēkam ne tikai fizisko, bet arī psihisko veselību. Tieši barošanas laikā starp māti un bērnu nodibinās tā īpašā emocionālā saikne, kas pēc tam saglabājas līdz pat mūža beigām. Jūtas, kas ir mātei pret savu mazuli, caur ķermeņu saskarsmi, skatienu un intonāciju hormonāli tiek nodotas arī viņam. Šī saikne daudzējādā ziņā veicina arī bērna intelekta un psihes attīstību. Bērni, kas tiek baroti ar krūti, ir daudz drošāki un pārliecinātāki par sevi, tāpēc daudz ātrāk par mākslīgi barotajiem vienaudžiem apgūst un orientējas svešā telpā (bet vēlāk – arī dzīvē). Viņi ir arī daudz patstāvīgāki savu problēmu risināšanā.
Cik ilgi barot?
Būtisks jautājums, kas nereti rada strīdus pediatru un psihologu starpā, ir: cik ilgi bērnam nepieciešams mātes piens? Daži psihologi apgalvo, ka noteiktā posmā krūts zīšana sāk bremzēt mazuļa psihomotoro attīstību. Bērnam, kuram jau izšķīlies pirmais zobiņš, jāatradinās no mātes krūts un jāsāk “dzīves garša” izbaudīt patstāvīgi.
Vācu speciālisti iesaka bērnu barot ar krūti tik ilgi, cik ilgi tas bijis mātes miesās, proti, deviņus mēnešus. Franču ārsti ir pārliecināti, ka piemērotākais laiks atradināt bērnu no zīšanas ir 6-8 mēnešu vecumā. Francijā slavenais bērnu psihiatrs Marsels Rufo uzskata, ka tad, kad bērns kļūst par subjektu un sāk iepazīt pasauli, var sākt pāriet uz mākslīgo barošanu. Viņaprāt, ja māte mazuli pārāk ilgi zīda, viņa tādējādi to arī sev it kā pakļauj, tāpēc maksimālais laiks ir – ne ilgāk par septiņiem mēnešiem.
Virkne citu pētījumu ir pierādījuši, ka aptuveni gada vecumā bioloģiskā un emocionālā saikne caur mātes pienu zūd. Turklāt arī piens šajā laikā jau zaudējis savu sākotnējo uzturvērtību, bet atradināt bērnu no krūts ir grūtāk.
Patiesībā mazuļa atradināšana no krūts gluži automātiski sākas jau pirmajā piebarošanas reizē. Septiņu mēnešu vecumā bez piena bērnam vienā ēdienreizē jādod arī putriņa ar dārzeņu biezeni, septiņarpus mēnešos dārzeņu biezenim pievienojas gaļas biezenis, bet vēl pēc divām nedēļām vēl vienu barošanu aizstāj kefīrs. Tādējādi piens ēdienkartē tiek pakāpeniski samazināts – atbilstīgi piebarošanas pieaugumam.
Taču neraugoties uz to, krūts atņemšana bērnam var būt diezgan liels pārbaudījums viņa nelielajā dzīvē. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi tieši šajā laikā ņemt mazuli biežāk rokās un apmīļot, rotaļāties ar viņu un barot no karotītes. Tā mazulis sapratīs, ka joprojām ir mīlēts, nevis atstumts.
Priekšrocības, ko dod barošana ar krūti
* Barošana ar krūti ļauj mātei un bērnam jau no piedzimšanas brīža nodibināt maigas savstarpējās attiecības.
* Krūts zīšanas laikā bērns stimulē oksitocīna atbrīvošanos, kas samazina dzemdi un palīdz tai atgūt iepriekšējo normālo lielumu tas palīdz arī novērst asiņošanu pēc dzemdībām un atjaunot ķermeņa formu.
* Barošana ar krūti ir arī ērta: pienam vienmēr ir nepieciešamā temperatūra, tas vienmēr ir „pie rokas”, lai tūlīt pat pabarotu izbadējušos mazulīti. Krūtīs mātes piens nevar ne saskābt, ne sabojāties, tas ir domāts tikai bērnam.
* Vismaz viena bērna barošana ar krūti līdz 6 mēnešu vecumam risku saslimt ar piena dziedzera vēzi samazina par 50%, kā arī aizsargā olnīcas no vēža un citām ginekoloģiskām kaitēm.
* Barošana ar krūti palielina prolaktīna līmeni, kas ir viens no jaunas grūtniecības novēršanas līdzekļiem. Maksimālais (bet ne 100%) efekts tiek sasniegts, ja bērnu baro vienīgi un tikai ar krūti līdz 6 mēnešiem (nakts barošanu ieskaitot).
Lai mātei netrūktu piena, nepieciešams:
* ievērot dienas režīmu;
* dienas laikā 2-3 reizes atpūsties 20-30 minūtes;
* ievērot uztura režīmu: ēst 5-6 reizes dienā. Ar krūti barojošas mātes ēdienkartē jābūt: pienam (ne mazāk kā 250 diennaktī); augļiem un dārzeņiem – 6 reizes dienā, turklāt daļa no tiem jāēd svaigā veidā; gaļai, putnu gaļai, zivīm – vismaz reizi dienā, bet ik pa laikam – aknām; olām – viena dienā;
* izdzert 2-2,5 litrus šķidruma diennaktī;
* nenervozēt un, pats galvenais, – gribēt barot bērnu ar krūti.
