Mana meita izrādījās nevajadzīga ne tēvam, ne man

Ilustratīvs attēls. Bildē redzamā sieviete nav šī stāsta autore

Manai meitai ir 2,5 gadi. Pēdējā laikā es arvien vairāk nožēloju, ka viņu dzemdēju..

Es tikos ar precētu cilvēku, kuram laulībā nebija bērnu. Viņš bija pilnībā pārliecināts, ka problēma ir viņā. Sacīja, cik ļoti vēlas pats savus bērnus, ka aizietu no sievas, ja es dzemdētu viņam bērnu. Un tad notika brīnums – es paliku stāvoklī. Bet viņš aizgāja no manis!

Es ļoti vēlējos bērniņu, un, protams, viņu saglabāju. Piedzima meitenīte. Un tad sākās mana elle. Es sapratu, ka es viņu nemīlu. Es baroju ar krūti, kopu, mainīju pamperus, mazgāju, uzvedos kā normāla māte. Bet sirdī nebija tās mātes mīlestības, par kuru tik daudz raksta.

Mana mamma sacīja, lai paciešos, paliks vieglāk. Bet man šķiet, ka paliek arvien sliktāk un sliktāk.

Sākumā bija problēmas ar iešanu uz podiņa, jo viņa nu nekādi negribēja nokārtoties podiņā. Meita varēja sēdēt 10 minūtes uz podiņa, tad piecelties un pēc 3 sekundēm pietaisīt bikses.

Tas mani izveda no pacietības. Es viņu pēru, domājot, ka tas palīdzēs. Tagad ir problēma, ka viņa vienkārši negrib runāt.

Viņa var izdvest skaņas, var pateikt dažus vārdus, bet atkārtot vārdus negrib. Viņa nesaprot krāsas. Viņa nevar pateikt vai paskaidrot, ko vēlas. Viņa nesaprot elementāras lietas, piemēram, ka nedrīkst zīmēt uz sienām, kā dēļ es viņu bieži baru. Es nevaru samierināties ar domu, ka mans bērns ir vienkārši stulbs! Viņa rīko histēriju pat vismazākā iemesla pēc.

Es arvien vairāk pārliecinos, ka sāku viņu ienīst. Bija tāds mirklis, ka es aizbraucu no viņas uz trim dienām. Es neilgojos, man bez viņas bija tik labi. Man šķiet, ka viņa ir mana kļūda.

Ar meitu dzīvojam pie maniem vecākiem, Dievs dod viņiem veselību. Es nebūtu nosodījuma no tuvinieku un vecāku puses, visticamāk es bērnu atdotu audžu ģimenē, zinot, ka ar viņu viss būs labi.

Lasi arī: Internetā parādījušies Krievijas bagātākā cilvēka mājas FOTO un VIDEO; Apsēdies pirms skaties

Mamma saka, ka meita vēl ir maza un drīz būs vieglāk. Tikai kaut kur tas “vieglāk” ir pazudis.

Varat mani nosodīt, bet es uzrakstīju tā kā tas ir. Ticiet man, nav viegli dzīvot ar domu, ka tu nemīli pats savu bērnu.

Autors: Anonīma sieviete no Krievijas 

 

APTAUJA:

Vai bērniņam būtu labāk, ja sieviete viņu nodotu adopcijā?

 

COMMENTS

Leave a Comment