Es nekad nebiju domājusi, ka tā var notikt arī ar mani, ka no rīta pamodīšos un būs sācies karš.. Šodien Parīzē, vienā no skaistākajām pasaules pilsētām, ir šāda sajūta – ielas tukšas un tajā pat laikā rindas ar cilvēkiem,kas vēlas nodot asinis, sabiedriskais transpots strādā daļējas slodzes režīmā, viss ir ciet, gaisā patrulē helikopteri, visur ieslēgti tv, radio, internets, ļaudis sazvanās,sarakstās,lai pārliecinātos,ka ar draugiem, tuviniekiem viss kārtībā. Un apkārt jaušamas lielas bailes.
Vakar visu dienu izjutu bailes- neizskaidrojami, tas bija nemiers un bailes, bet to norakstīju uz zvaigžņu stāvokli, piektdienu 13to, pat palūdzu vīru,lai šoreiz viņš izņem bērnu no dārziņa.
Vēlētos notiekošo nosaukt par murgainu sapni, bet, lai vai cik tas ir sāpīgi, šis kļūst par daļu īstenības, mūsu dzīves un galvenais – nākotni mūsu mīļajiem bērniem.
Galvā ir viena vienīga doma,ko es varu darīt,lai kaut nedaudz vērstu lietas par labu, tomēr nekas vairāk kā litrs nodotu asiņu un lūgšanu nenāk prātā. To arī darām.
Visdziļāko līdzjūtību sūtu visiem,kas šajā baisajā naktī zaudēja savus mīļos. Lai miers mirušo dvēselēm. Dod Dievs,lai NEKAD un NEKUR šai naktij nebūtu turpinājuma. Lai mūsu sirdis nekļūtu ļaunas un atriebību alkstošas. Mieru, mīlestību, līdzcietību, piedošanu un pieņemšanu mums visiem.. Parīze, 2015.gada 14.novembrī
Avots: www.facebook.com ieraksts
Naumovas apjūsmotājiem ieteiktu atcerēties to pavasari,kad notika referendums par latviešu valodu,kā vienīgo valsts valodu.
Tajās dienās TV notika arī viena labdarības akcija,kurā uzstājās Naumova ar vienu dziesmu. Un to pašu vienu viņa nodziedāja krieviski – attieksmi parādīja !!!
un kā tieši tas ir saistīts ar to, kas notiek Parīzē?
Normāla māte – aizsūta bērnu uz dārziņu. Pati laukā degunu nebāž. Viss kā jau pienākas labai mātei