Lai pārbaudītu cilvēku melošanas spējas, pētījuma autori izveidoja spēli, kas mudināja melot, un tikmēr vēroja dalībnieku smadzeņu aktivitāti.
Uzdevumā katram cilvēkam tika parādīts trauks ar naudu, kuras daudzums bija atšķirīgs. Kamēr tika mērīta viņu smadzeņu darbība, katrs brīvprātīgais dalībnieks noteica, cik traukā ir naudas, un to pateica savam pāriniekam, kurš atradās citā telpā. Pāriniekam, savukārt, tika parādīts tikai miglains trauka attēls, tāpēc viņam nācās paļauties uz otra cilvēka teikto. Dažos spēles raundos pareizā atbilde nodrošinātu atlīdzību abiem cilvēkiem, bet citos raundos brīvprātīgajiem dalībniekiem tika teikts, ka pārinieka nepareizā atbilde nodrošinātu lielāku atlīdzību. Pāriniekam atlīdzība līdz ar to būtu mazāka, un, jo nepareizāka atbilde, jo lielāka atlīdzība brīvprātīgajam. Vēl citos raundos pārinieka nepareizā atbilde dotu labumu viņam, bet ne brīvprātīgajam.
Lasi vēl: 3 zodiaka zīmes, kurām var vismazāk ticēt
Dalībnieki meloja gan nesavtīgu, gan arī savtīgu iemeslu dēļ. Galvenā atšķirība bija tajā, ka tad, kad viņi meloja, lai pārinieks iegūtu vairāk naudas, melu apmērs dažādos raundos bija līdzīgs. Kad uz spēles bija viņu pašu atlīdzības apmērs, brīvprātīgie spēles gaitā stāstīja arvien lielākus un lielākus melus. Piemēram, ja sākumā viņi nopelnīja 1 mārciņu, tad beigās meli jau nodrošināja 8 mārciņu atlīdzību.
Pētnieki atklāja, ka savtīgie meli aktivizēja amigdalas jeb mandeļveida kodola darbību, un šī smadzeņu daļa atbild par emocijām. Ar katru nākamo nepatieso apgalvojumu šī daļa aktivizējās mazāk, tātad emocijas ar laiku kļuva vājākas. Psiholoģe Sofija Venderzī no Nīderlandes skaidro: “Kad jūs melojat vai krāpjaties sava pašlabuma dēļ, tas liek justies slikti”, kas varbūt neattiecas uz meliem, lai kādam palīdzētu.
“Kad turpināt to darīt, tad šī sajūta vājinās, un tāpēc jūs visticamāk melosiet atkal.” Nav svarīgi, kādu mērķu vārdā, bet prakse melošanas iemaņas tikai uzlabo.
Avots: nymag.com