Jo viņš mani mīlēja.
Kad man bija 27 gadi, mans draugs man jautāja, kāpēc es tik ilgi pastaigājos, jo vakariņas ar draudzeni nevar būt tik ilgi. Viņš sāka apsūdzēt mani par neuzticību, jo viņš negribēja mani pazaudēt. Viņš bija dusmīgs un uzstāja, lai es saku patiesību.
Lasi arī: 7 veidi, kā piesaistīt veiksmi. Padomi no Jeļenas Jasevičas
Jo viņš mani mīlēja.
Un tad viņš atnāca mājās, piedzēries plksten 3 no rīta, saucot man par “prostitūtu”, jo man bija puiši pirms viņa. Es izmetu viņa lietas kāpņu telpā uz laukumiņa, un viņš satvēra manu kaklu un pacēla mani virs zemes. Viņam nepatika tas, ka es cīnījos, jo viņš uzskatīja, ka viņš zaudē kontroli, ko viņš uzskatīja, ka bija ieguvis pār mani.
Jo viņš mani mīlēja.
Kad man bija 28, mans draugs saniknojās, kad mēs braucām mājās ar automašīnu, uzzinot, ka es tikos ar kādu 10 gadus pirms viņa, bet neko neteicu pirms tam. Viņš bija pārliecināts, ka es no viņa slēpju kaut ko vairāk. Atkal, viņš sagrāba mani pie rīkles, lai gan es biju pie stūres, un pēc tam iesita pa seju. Viņš man teica, ka esmu mele. Viņš man teica, ka esmu “pretīga slampa.” Un tad satvēra stūri un pagrieza automašīnu tieši betona sienā. Pēc tā, es raudāju un ubagoju pēc piedošanas, bet viņš uzstāja, ka vienkārši nebija pats.
Jo viņš mani mīlēja.
Lasi arī: 3 lietas, kuras pieņem mīlošs vīrietis
Jaunībā es ticēju, ka, ja viņš nebaidās mani zaudēt, tad viņš mani patiešām negrib. Es ticēju, ka greizsirdība un bailes ir manas mīlestības parastās izpausmes. Patiesībā pārmērīga greizsirdība un bailes – tas ir vardarbības sākums ģimenē. Daudzas manas attiecības tika veidotas nevis mīlestībā, bet gan kontrolē.
Greizsirdība un apsēstība ir toksiskas un nav mīlas atvasinājumi.
Greizsirdība nav mīlestības mērs. Mīlestība ļauj ikvienam būt pašam. Ja jūs baidāties būt par sevi attiecībās, jums jāšķiras, pirms jūs pilnīgi zaudējat sevi. Mīlestībai vienmēr vajadzētu būt brīvībai. Pretējā gadījumā tā nav mīlestība.
