Visvairāk atrodams vārāmajā sālī, daudzos rūpnieciski ražotos produktos (desās, šķiņķī, kūpinātās zivīs, sierā, konservos, žāvējumos, maizē, šašlikā, skābētos kāpostos, marinētos gurķos, sāļajos cepumos un riekstos, čipsos).
Dienā jāuzņem ne vairāk kā 3300 mg nātrija (tas ir 5 g jeb tējkarote sāls). Ja ēdiena gatavošanā sāli neizmanto, organismā nātrija tik un tā netrūkst, jo vairākumam gatavo produktu un pusfabrikātu sāls jau pievienota.
Lasi vēl: D vitamīns – imunitātes sargs
Ja trūkst
Tā kā galvenais šī elementa avots ir vārāmā sāls, gadījumi, kad organismā ir tā deficīts, ir ārkārtīgs retums, tomēr intensīvi sportojot vai smagi fiziski strādājot karstā laikā, kad aumaļām tek sviedri, kopā ar tiem organisms zaudē minerālsāļus. Ja lielā daudzumā lieto dzeramo ūdeni, nātrija saturs asinīs strauji mazinās. Tā trūkums izraisa galvas reiboņus, vemšanu un nespēku, tāpēc šādās situācijās piemērotāks sāļiem bagātināts minerālūdens.
Ja pārdozēts
Vairākums uzturā lieto pārāk daudz sāls. Tas veicina ūdens aizturi organismā un pat veselam cilvēkam izraisa tūsku. Ja vakarā ēd sāļos riekstiņus un piedzer ko klāt, no rīta ir aiztūkušas acis.
Īpaši bīstami aizrauties ar šķipsniņas piebēršanu, kur vien iespējams, ir nieru un sirds slimniekiem, jo sāls un tā piesaistītais ūdens šiem orgāniem rada lielu slodzi.
Pārmērīga sāls lietošana var paaugstināt asinsspiedienu, veicināt sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī nieru kaišu attīstību.
Šķipsniņa (0,8 g) sāls aiztur organismā pusglāzi (100 ml) ūdens, bet 8 g – veselu litru.
