Brekets ziņo, ka patērētājam jāzina šāda informācija:
Jūs noteikti reizēm izmetat ārā produkciju daudz ātrāk nekā to patiesībā vajadzētu
Ja pie uzrakstiem “labāk izlietot līdz”, “ilgākais līdz” nav pielikts klāt uzraksts “drošības apstākļu dēļ” vai “veselīguma dēļ”, tad šie datumi neattiecas uz produkta kvalitāti, tādēļ, visticamāk, ka tā derīguma termiņš ir daudz ilgāks par uz iepakojuma norādīto. Tieši tādēļ neceliet paniku, ja palikušas vien pāris dienas līdz produkta derīguma termiņa beigām.
“Jūs, visticamāk, droši varat ēst šo produktu, un nekas slikts nenotiks. Jums ir jāsaprot, ka tas vairāk saistāms ar produkta kvalitāti pēc derīguma termiņa beigām,” tā mums saka Brekets. Ir tikai viens “bet” – ja jūs jau esat atvēruši produktu. Līdzko produkts tiek atvērts, uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš vairs neattiecas uz patieso produkta derīgumu. Šeit talkā nāk apkārtējās vides un cilvēka ietekmes faktors, no kā tiešā veidā atkarīgs tas, cik ilgi to var uzglabāt atvērtā veidā – ražotājs to var norādīt uz produkta etiķetes, taču parasti šis laiks ir aptuvens.
Lasi vēl: Produkti, kurus var uzglabāt kaut mūžīgi: par #6 nezināju!
Smaka vai garša ne vienmēr ir noteicošais faktors
Ja esat tādi, kā lielākā daļa cilvēku, tad vienmēr paļaujaties uz saviem receptoriem: garšu un smaržu. Noteikti skatīsieties, vai garša, krāsa, varbūt pat tekstūra ir mainījusies. Taču Brekets apgalvo tā, ka kaitīgie organismi patiesībā nav redzami. Tātad, ja piens nesmird vai nav sarūdzis, tas nebūt nenozīmē to, ka tas nav sabojājies.
Ražotāji ir tie, kuri izlemj sava produkta etiķeti
Lai gan Brekets apgalvo, ka daudzi cenšas ieturēt daudz standartizētāku derīguma termiņa norādes sistēmu, lai izvairītos no nevajadzīgām nesaprašanām, patiesībā nemaz nav viena standartizēta likuma, kas to noteiktu. Tikai produkta ražotāji paši pārbauda to, cik ilgi ir derīgs viņu produkts, tādā veidā uz iepakojuma norādot visdrošāko datumu, kas neradītu pēcāk sūdzības no patērētāju puses.
Avots: fithacker.ru