Jautājums: Sausā slīkšana nesen atzīta par nāves cēloni kādam četrus gadus vecam zēnam no Teksasas štata. Kas ir šis medicīniskais stāvoklis un kādas ir tā pazīmes?
Atbilde: Slīkšana katru vasaru kļūst par lielāko draudu kā pieaugušo, tā arī bērnu dzīvībām.
Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu noslīkstot iet bojā 3 500 cilvēki.Viens no katriem pieciem noslīkušajiem ir bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Lai izprastu slīkšanas terminoloģiju, jāsaprot, kas notiek brīdī, kad kāds slīkst.
“Slapjā noslīkšana” notiek brīdī, kad ķermeni ieskauj ūdens – tieši šādu notikumu gaitu parasti iztēlojas cilvēki, ja tiek minēts vārds “slīkšana”. Tas ir saistīts ar balsenes – muskuļveida orgāna, kas atrodas kaklā – spazmām, kas sakļaujas un atslābinās, ļaujot ūdenim nonākt plaušas.
Savukārt sausās slīkšanas gadījumā arī notiek balsenes spazmas, tomēr rīkles augšdaļā esošais muskulis šajā situācijā neatslābinās, tādējādi plaušās nonāk mazāks ūdens daudzums, skaidro Dr. Vasams Rahmans, Džona Hopkinsa Bērnu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības centra medicīniskais direktors.
Ārsts skaidro, ka starp sauso un slapjo noslīkšanu nav nekādas klīniskas atšķirības. Abos gadījumos bez medicīniskas iejaukšanās ātri iestājas nāve: balsenes spazmas elpošanu padara neiespējamu un smadzenēm tiek atslēgta skābekļa padeve. Parasti autopsijā var noteikt, vai nāve iestājusies noslīkstot ūdenī vai atrodoties uz sauszemes.
Sausā slīkšana ir īpaši bīstama – tā var novest pie “sekundārās slīkšanas”, tā ir nāvējošs un grūti atpazīstams medicīniskais stāvoklis. Ja cilvēks nav par to iepriekš informēts, tā pazīmes ir teju neiespējami atpazīt.
“Viss sākas ar to, ka cilvēks peldoties aizrijas ar ūdeni, bet pēcāk viņam šķiet, ka viss ir kārtībā. Tad 24 stundu laikā viņam rodas respiratorās sistēmas izraisīti simptomi – “sekundārā slīkšana”, kas ir novēlota reakcija,” skaidro Rahmans.
Sekundārās slīkšanas gadījumā plaušās nonāk ūdens, tas var atgadīties, gandrīz noslīkstot vai sarijoties ūdeni peldēšanās laikā.
Diennakts laikā plaušas piepampst, jo tās nosprosto ūdens un ķermeņa šķidrumi. Liekais šķidrums neļauj plaušām uzņemt skābekli. Laika gaitā krītas skābekļa daudzums asinīs, tas izraisa palēninātu sirds ritmu un sirdsdarbības apstāšanos.
Ja pāris stundas pēc peldēšanās cilvēks klepo vai nespēj normāli paelpot, kaut kas varētu nebūt kārtībā, skaidro Rahmans.
Lasi vēl: Pēc šī video noskatīšanās mamma nekavējoties atlaida auklīti – tu būsi šokā!
Ja pēc aizrīšanās ar ūdeni cilvēks novēro sāpes krūtīs, vemšanu, enerģijas zudumu vai kairinājumu, tās var būt sekundārās slīkšanas pazīmes, liecina ASV Osteopātu asociācijas rīcībā esošā informācija.
Ja tu ievēro šīs pazīmes, nekavējoties vērsies pēc medicīniskās palīdzības, jo laika gaitā veselības stāvoklis tikai pasliktināsies.
Pieskati bērnus kā baseinā, tā arī peldoties ārā esošās ūdenstilpnēs: noslīkšana ir otrs izplatītākais nāves veids 1-4 gadus veciem bērniem, kas ierindojas tūliņ aiz ceļu satiksmes negadījumiem.
Ņem vērā, ka slīkšanas risku paaugstina peldēšanas prasmes neesamība, norobežojuma trūkums (piemēram, žogs apkārt baseinam, lai tajā nevarētu iekrist), kā arī bērna nepieskatīšana peldēšanās laikā.
Nekādā gadījumā nenovērs uzmanību no bērniem, kad tie peldas, tāpat ieteicams apgūt pareizu sirds masāžas veikšanu. Statistika liecina, ka jo ātrāk slīkšanas upurim veic atdzīvināšanu, jo lielāka iespējamība, ka viņa stāvoklis uzlabosies.
Avots: huffingtonpost.com