Pēc finanšu analītiķu domām, bezdarba līmenis turpmākajos ceturkšņos varētu turpināties.

Nākamgad plānotais minimālās algas pieaugums uzņēmumiem sadārdzinās preču un pakalpojumu ražošanu, tāpēc atsevišķi uzņēmumi var lemt par darbinieku skaita samazināšanu. Bezdarba līmenis šobrīd joprojām ir salīdzinoši zems, lai gan nākotnē, samazinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, tas var pieaugt.

Vasaras mēnešos bezdarbs parasti ir viszemākais, tāpēc jūlijā-septembrī ir lielisks laiks, lai atrastu darbu. Tomēr situācija ir labāka nekā pirms gada, kad darbu meklēja 7,2% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Trešajā ceturksnī Strautiņš ziņo, ka pieaudzis strādājošo skaits, tāpēc viņš uzskata, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās situāciju darba tirgū nebūtu būtiski pasliktinājusi. Arī reģistrētā bezdarba līmenis mainījās tādā veidā, kas atšķīrās no darbaspēka apsekojuma uzrādītā virziena. Bēgļu krīzes pilnu apmēru ir grūti zināt, atzīst Strautiņš. Ekonomists zina, ka bezdarbs turpmākajos ceturkšņos varētu pieaugt ekonomikas pārmaiņu dēļ. Pieaugošais jauniešu bezdarba līmenis norāda, ka, pasliktinoties ekonomikai, uzņēmumi, visticamāk, palēninās pieņemšanu darbā. Ir bijušas norādes no uzņēmumiem un reģionu pašvaldību vadītājiem, kas skar meža nozari, skaidro Strautiņš.

Daudzi mazāki uzņēmumi vispār pārtraukuši ražošanu, un tiek ziņots par darba apjoma un darba stundu samazināšanos no lielajām kokzāģētavām, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonu eiro. Strautiņš uzsver, ka vislielāko ietekmi uz nozari ir atstājušas nelabvēlīgās izmaiņas pasaules enerģētikas tirgū reģionā. Standarta koka izstrādājumu cenas ir samazinājušās par desmitiem procentu, salīdzinot ar līmeni, ko pandēmijas laikā palielināja pieprasījuma cunami. Neraugoties uz neseno pārdošanas cenu kāpumu, arī izmaksas turpināja pieaugt, liekot daudziem patērētājiem justies nemierīgi par savām finansēm. Fakts, ka sieviešu bezdarbs audzis straujāk nekā 2. ceturksnī un ir augstāks nekā gadu iepriekš, liecina, ka notikumi meža nozarē nav iemesls darba meklētāju īpatsvara pieaugumam.

Viņaprāt, nodarbinātības kritums valsts pārvaldē un izglītībā var būt saistīts ar notiekošo vai gaidāmo nodarbinātības samazināšanos. Taču bēgļu pieplūdums būtiski ietekmējis arī ekonomiku, jo lielākā daļa bēgļu ir sievietes darbspējas vecumā. Strautiņš atzīst, ka darbaspēka apsekojums neaptver visus ukraiņu bēgļus, jo intervētāji apmeklē mājsaimniecības, kurās viņi uzturas. Tie ir cilvēki, kuriem vēl ir jāatrod sava vieta pasaulē vai kuri vēl nav apzinājušies viņiem pieejamās iespējas un tiesības. To, ka ekonomiskā situācija nav vienīgais cēlonis darba meklētāju skaita pieaugumam trešajā ceturksnī, apliecina arī izmaiņas nodarbināto skaitā. Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, nodarbināto skaits audzis par 2,5%, sasniedzot 899 000. Pēdējos gados darbinieku skaits atkal ir samazinājies, neskatoties uz dažiem jauniem darbiniekiem. Pārsniegt pirmspandēmijas darbinieku skaitu nebūs viegli, jo iedzīvotāji noveco un darba tirgū ienāk arvien mazāk jaunu darbinieku. , bet tas ir iespējams, uzskata Strautiņš. Tā kā nodarbinātības līmenis Latvijā un Igaunijā atšķiras, tad, ja tiktu sasniegts kaimiņvalsts rādītājs, Latvijā strādātu par vairāk nekā 50 000 cilvēku vairāk.

Ekonomiste skaidroja, ka Latvijas darba tirgum ir problēmas gan tāpēc, ka nav pietiekami daudz darbinieku, gan arī tāpēc, ka dažādos reģionos ir atšķirīgas darbavietu attiecības, kas apgrūtina darba atrašanu. Lai mazinātu šos kontrastus, uzņēmumiem jādodas tur, kur ir strādnieki, vai otrādi, abos gadījumos liela daļa risinājuma ir būvniecība – vai nu komercēkas, vai mājokļi. Būvniecība ir viens no veidiem, kā palīdzēt samazināt ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz darba tirgu. Viņaprāt, ir viena izcila iespēja – Eiropas Savienības (ES) fondi. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir samazinājies par nepilniem 13 000, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 9000, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni. Lai gan darba tirgu papildinājuši Ukrainas strādnieki, darbaspēka pieejamība nav būtiski uzlabojusies. Regulārā ES finanšu shēma un atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešana ir aizkavējusies. Strautiņš uzskata, ka tā ir veiksme – viss ir aizkavējies līdz brīdim, kad šīs naudas iegūšana var dot vislielāko atdevi – radītās darba vietas būs vajadzīgas, materiālu (metālu, koka) cenas nākamgad būs zemākas nekā tās bija 2022. gadā un arī pērn. Swedbank galvenās ekonomistes pienākumu izpildītāja Agnese Buceniece stāstījusi, ka pēdējos mēnešos bezdarbs pieaug.

Turklāt, ja nebūtu sezonas darbu, kas parasti asociējas ar vasaru un agru rudeni, tad pieaugums būtu ievērojamāks. Faktiskā bezdarba līmeņa pieaugums trešajā ceturksnī bija nedaudz pārsteidzošs, uzskata Buceniece, ņemot vērā, ka NVA reģistrētā bezdarba dati liecina par samazinājumu. Šo divu bezdarba rādītāju attīstības tendenču atšķirība liecina, ka ir pieaudzis to darba meklētāju skaits, kuri nereģistrējas NVA, visticamāk, tāpēc, ka viņi nepretendē uz bezdarbnieka pabalstu. Iespējams, ka šiem darba meklētājiem ir dažāda izcelsme un viņi agrāk ir ņēmuši dažādus pārtraukumus no darba tirgus, skaidro Buceniece. Ekonomiste skaidro, ka šo tendenci atspoguļo arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas liecina par jauniešu bezdarba pieaugumu. Šķiet, ka liela daļa ukraiņu meklē jaunas darbavietas, taču šobrīd nekas neliecina, ka darba devēji biežāk samazinātu darbinieku skaitu. Buceniece uzsver, ka jaunākie nodarbinātības dati liecina par uzlabošanos darba tirgū. Darbinieku skaits kopš pagājušā gada pieaudzis par vairāk nekā 22 000 un kopš iepriekšējā ceturkšņa par vairāk nekā 14 000. Uzlabojumus ir palīdzējuši nodrošināt gan atveseļošanās no pandēmijas ierobežojumiem, gan sezonālie darbi. Ekonomists uzskata, ka dzīves dārdzības pieaugums un pandēmijas ietekmes samazināšanās uz ekonomiskajiem procesiem ir novedusi pie iedzīvotāju atgriešanās darba tirgū. Ekonomiskās aktivitātes rādītājs ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un liecina, ka 69,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vai nu strādā, vai aktīvi meklē darbu.

Neskatoties uz izaicinājumiem, ekonomiskajā darbībā iesaistīto cilvēku skaits pieaug. Šis Iedzīvotāju skaits un Ukrainas valstspiederīgo pieplūdums palīdz Latvijā palielināties. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz oktobrim notiekošās karadarbības rezultātā Latvijā bija ieradušies aptuveni 25 000 ukraiņu darbspējas vecumā, pārsvarā sievietes. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir samazinājies par nepilniem 13 000, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 9000, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni. Lai gan darba tirgu papildinājuši Ukrainas strādnieki, darbaspēka pieejamība nav būtiski uzlabojusies. Taču Buceniece atzīmē, ka atšķirības starp nozarēm jau sāk iezīmēties. Darbaspēka trūkums ir mazinājies daudzās nozarēs, taču vissmagāk joprojām ir cietusi būvniecība. Nākamie ceturkšņi var nodrošināt īslaicīgu darbaspēka pieejamības uzlabošanos, taču tas izraisīs bezdarba pieaugumu un nodarbinātības samazināšanos. Darba devēji kļūst piesardzīgāki, un pieaug to uzņēmumu īpatsvars, kuri plāno samazināt darbinieku skaitu.

Šis rādītājs nav tik ļoti mainījies kā 2020. vai 2021. gada sākumā. Zviedrijas bankas ekonomists sagaida, ka gada beigās un nākamā gada sākumā bezdarba līmenis pieaugs gan tāpēc, ka samazināsies sezonas darbu skaits, gan arī samazināsies ekonomiskā aktivitāte. Bezdarba līmenis pēdējos mēnešos ir lēnām pieaudzis. Šobrīd, visticamāk, pieaugums joprojām ir sezonālu faktoru ietekmē. Augstās izmaksas un strauji sarūkošais pieprasījums dažiem uzņēmumiem liks samazināt savu darbību un, visticamāk, arī darbinieku skaitu. Taču Buceniece uzskata, ka uzņēmumi iespēju robežās centīsies izvairīties no darbinieku atlaišanas, īpaši, ja savā biznesā saskatīs īslaicīgus izaicinājumus, paturot prātā darbaspēka pieejamības izaicinājumus nākotnē. Ekonomiskās attīstības ziņā Swedbank prognozē īstermiņa recesiju, tāpēc gaidāma tikai neliela darba tirgus rādītāju pasliktināšanās. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis pieaugs no aptuveni 7% šogad līdz vidēji 7,5% nākamgad. Buceniece prognozē, ka gada otrajā pusē ekonomika uzlabosies pakāpeniski, bet, lēnai un pakāpeniski atkopjoties, gada sākumā uzlabosies arī darba tirgus rādītāji.

Bezdarba līmenis Latvijā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā šā gada otrajā ceturksnī. 2018.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 66 400 bezdarbnieku, kas ir par 1500 mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bet par 3600 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment