“Man vairs nekas nevar palīdzēt, es visur biju, visu izmēģināju, ir tikai cerība uz kādu guru, viņš iedos “burvju” tableti, un man paliks vieglāk, viņš mani atbalstīs.” Šī ir tipiska “hroniski slimā” reakcija, kurš gaida, ka viņam palīdzēs kāds no malas. Viņa liekas, ka pašam vairs nav spēka un varbūt vairs pat nav vēlēšanās kaut ko darīt savas Vese***as labā. Šīs “hroniski slimo” grūtības praksē ir risināmas un par tām runā psiholoģe, sertificēta Norbekova programmu pasniedzēja no Maskavas Svetlana Sapožņikova, kura pamatā strādā tieši ar hroniski slimiem cilvēkiem.
“Hroniski slimais”, kad viņam, piemēram, kaut kas iesāpas, skrien pēc padoma, pēc palīdzības, pēc atbalsta (cits – kaut vai tāpēc, lai kāds ar viņu parunātu!). Var teikt, ka “hroniķis” iet pēc rezultāta – pēc Vese***as, pēc tā, lai viņu pažēlotu, parunātos ar viņu. Un pēc tam noskaņojums uzreiz uzlabojas – “burvju tablete” ir iedarbojusies, “guru” izrādījies uzmanīgs, abi parunājuši, viņš pastāstījis par sevi, par citiem uzzinājis u.t.t.
Bet mājās… Mājās pēc kāda laiciņa, iespējams, atkal – televizors, dīvāns, ledusskapis – visi ieradumi un atkal te iesāpas, te ieduras, te diskomforts….
Bet varēja taču visu darīt otrādi – pārgriezt visu kājām gaisā!
Svetlana Sapožņikova Norbekova kursos daudzkārt pārliecinājusies – Sli**ba sāk iet prom, kad cilvēks rīkojas otrādi: “Sākam ar smaidu, ar stāju (visi zina, ka mugurkaulam ir liela nozīme mūsu organismā), ar labu noskaņojumu!”
Varētu domāt – kāds gan tur labs noskaņojums (nu sakiet man!), ja viss sāp, īd, ir diskomforts…
Taču palīdz it kā neloģiska, pat, varētu likties, muļķīga, rīcība un attieksme: “Rīkojamies otrādi. Kad ir slikti – vajag smaidīt, ieņemt labu stāju un mērķtiecīgi, ar gribasspēka palīdzību, izveidot sevī labu noskaņojumu. Sakiet sev: “Es esmu vesels! Esmu laimīgs! Esmu priecīgs cilvēks” Tas ir viens no pamatakmeņiem Norbekova sistēmā, kuram tikai pēc tam seko praktiski paņēmieni, kā veselību atgūt (kā speciālā vingrošana, iekšējo orgānu tēlaina masāža, vingrinājumi atsevišķiem orgāniem, punktu pašmasāža u.c.).
Daudzi it kā to pat ir dzirdējuši, taču nemēģina to praktizēt vai – neilgu laiciņu pamēģina – ar to ir par maz!
Psiholoģe praksē pārliecinās, ka tas strādā! “Sākumā šis iekšējais noskaņojums tiek veidots mākslīgi, taču tad cilvēks sāk priecāties patiesi, no sirds, un neVese***a, sāpes atkāpjas. Un tas hroniski slimajam ir ļoti svarīgi.”
Speciāliste daudzkārt darbā ar slimiem cilvēkiem pārliecinājusies – tad, kad cilvēks notur šādu iekšējo stāvokli, Sli**ba iet prom! Protams, kursos programma ir spēcīga un efektīva fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, tajā izpilda vingrinājumus, kurus spēj veikt jebkurš cilvēks, iemācās, kā tos darīt mājās pašiem.
Pati pasniedzēja ar Norbekova metodes palīdzību tikusi vaļā no tuvredzības ar -6 dioptrijām.
Visi zina, ka domas ir materiālas, bet reti kurš to pārbauda – palasa, palasa, bet to ieviest savā dzīvē nesāk vai dara nepietiekami.
Taču, kad sāk virzīt savas pozitīvās domas, savus iekšējos spēkus, savu iekšējo potenciālu uz izveseļošanos, organisms atsaucas, atverot katram pieejamās organisma iespējas, kas līdz tam it kā klusējušas. Tie ir pirmie, taču ļoti būtiskie soļi uz izveseļošanos. Reizēm pat ar to ir gana.
Bet ja nē, cilvēks gūst spēkus iet tālāk un meklē izeju ar tradicionālām vai alternatīvām metodēm, mainot dzīvesveidu, domāšanu un kļūst vesels un dzīvespriecīgs!
Austrumu paruna liecina: “Ceļu veiks tas, kurš iet”. Veiksmi jums ceļā!
Psiholoģe un Mirzakarīma Norbekova programmu pasniedzēja Svetlana Sapožņikova no Norbekova centra Maskavā jūnijā vadīs divus kursus Rīgā: 10 dienu Vese***as atjaunošanas kursus (pa 4 stundām) un “Redzes atjaunošana” (pa 3 stundām).
Avots: 