Protams, viņi runāja par daudzām tēmām, taču visemocionālākā un sāpīgākā saruna notika 1997. gada 1. septembrī – dienu pēc traģ**kās autokatastrofas, kurā gāja bojā princese Diāna.
Klintons zvanīja Blēram, būdams atvaļinājumā kopā ar ģimeni. Viņi uzreiz sāka runāt par princesi Diānu, un Blērs raksturoja politiku kā “nežēlīgu biznesu”.
Abas amatpersonas izteica līdzjūtību viņas dēliem – Viljamam un Harijam –, kuri tolaik bija 15 un 12 gadus veci. “Viņa tiešām parādīja lielu stabilitāti tajā, kā viņus sasaistīja ar ārpasauli,” teica Blērs. Viņš piebilda, ka Viljams līdzinās savai mātei, jo ir “ļoti piezemēts”.
Klintons dalījās ar saviem pārdzīvojumiem, sakot: “Man viņas ir ļoti žēl. Viņa tikai nupat bija nostājusies uz kājām.” (Tolaik bija pagājuši divi gadi kopš princeses Diānas un prinča Čārlza šķiršanās.)
Blērs atzina, ka viņam pietrūks Diānas: “Man personīgi viņas pietrūks. Tā ir kā krītoša zvaigzne un viņiem viņa bija zvaigzne.” Pēc tam viņš skaidro, cik ļoti prese iejaucās viņas dzīvē:
“Tas ir neaptverami, cik ļoti tā iejaucās katrā viņas dzīves aspektā. Pēdējo reizi, kad runājām, viņa teica, ka, ja nebūtu abu zēnu, viņa nebūtu izturējusi. Visa valsts ir satriekta.”
Sarunas gaitā viņi sīki apsprieda arī autokatastrofu.
Šī telefonsaruna notika tikai dažas stundas pēc Blēra nu jau slavenās uzrunas, kur viņš Diānu nodēvēja par “tautas princesi”. “Viņa bija tautas princese un tāda arī paliks, tāda viņa uz visiem laikiem paliks mūsu sirdīs un atmiņās.”
Avots: www.womansday.com
Tāda jēla saruna.. Kārtējais feiks.