Pat valsts svētkos daži cilvēki joprojām atlicina laiku, lai sociālajos tīklos ievietotu savu skaisto rožu attēlus. Taču tagad, kad tuvojas ziema, jāsāk domāt, kā savas rozes pasargāt no aukstā laika. Šis process sākas decembrī un turpinās ziemas mēnešos. Rundāles pils rožu dārzā Latvijā ir daži padomi, kā to pareizi izdarīt.
Rozes Latvijas lielākajā rožu dārzā parasti sāk ziemošanu (gatavošanos ziemai) novembrī, bet šogad tas sākās vēlāk un turpinās vēl decembrī.
Pirmās rozes, no kurām Rundāles pils dārznieki cenšas pasargāt sals ir vēsturiskās šķirnes, jo tās ir izturīgākas pret aukstumu.
Senākie rožu veidi Rundālē radīti 1800. gadu sākumā. Pat šajā dārzā novembrī daudzas rozes zied ar košiem ziediem. Dārza karalienes, kuras šogad pārstāja ziedēt, dārzkopji kopā ar Bulduru dārzkopības vidusskolas audzēkņiem vispirms atslāņoja un apcēla. Pēc tam tika izveidotas īpašas koka līstes, kas novietotas rožu krūmu vidū. Pēc tam saliektos kātus piesēja pie līstēm.
Rundāles pils parka rožu speciāliste Lelde Ozola skaidroja, ka rozes ir ērti piesiet pie režģa, jo tad tās turēsies tuvu zemei un nenāks. brīvs.
Pēc tam, kad rozes ir pārklātas ar kūdru un skujām, tās ir pasargātas no sala. Pēdējais ziemošanas posms ir to pārklāšana ar auduma maisiņiem, lai tās varētu elpot un palikt mitras.
Rožu audzēšanas speciālists novērojis, ka piemājas dārznieki bieži izmanto nepareizus materiālus, lai sagatavotu rozes ziemai.Ap rozēm nevajadzētu likt neko no plastmasas vai kartona, jo tās nevarēs elpot un sakrāsies pārāk daudz mitruma.
Rozes, kas aug tuvu mājas sienai vai iekšā cita vieta, kur ir vējš, ļoti labi pārdzīvos ziemu, pat ja tās būs tikai kūdras klātas. Savukārt, ja piemājas dārzā rozes aug klajā vietā, kur var brīvi pūst vējš, tās vajadzēs rūpīgāk sargāt no aukstuma. Rundāles rozēm vislielākās briesmas rada ziemas vējš.
Ozola dalījās pieredzē, kā nosegt rozes, lai tās ziemā nenosaltu. Viņš teica, ka ir svarīgi pārliecināties, ka rozes apakšējā daļa ir nosegta, lai vējš neiepūstu un nesasaldētu rozi. Lai to izdarītu, rozes apakšā var likt sarullētus maisiņus.
Dārznieki bieži saka, ka ziemas sākumā savas rozes neaizsedz – jo, ja ziema ir silta, rozes var izžūt. Taču speciāliste sacīja, ka par to nav jāuztraucas.
Dārznieks teica, ka no rožu izžūšanas vairāk jābaidās pavasarī, kad atkal sāk spīdēt saule. Viņš skaidroja, ka arī pirmā saule pavasarī ir visspēcīgākā, tāpēc, ja rozes ir aizklātas, tās jāizvēdina no rīta, kad spīd saule. Tad, kad redzam, ka saule rietēs, tie jāaizsedz no jauna.
Labam dārzniekam nevajadzētu pārstāt rūpēties par saviem augiem ziemā un izlikties, ka viņš nezina par saviem ziediem. , kas ir rūpīgi ieziemoti.
Ziemā jāseko savam dārzam, īpaši vējainās dienās. Vējš var saplēst lapu un citu gružu maisus, tāpēc, iespējams, vajadzēs tos pārkārtot.
Ja mums būs pietiekami daudz sniega, mēs uzbērsim virsū vairāk sniega. Ja būs ļoti auksts, maisiem virsū uzbērsim vairāk kūdras.
Ja ārā temperatūra noslīd zem mīnus 20 grādiem, tad rozēm pievieno papildus kūdru, lai tās būtu siltas. Kūdru atstāj līdz pavasarim, kad rozes ir jāvēdina (jāļauj elpot).
