Otrdien tika publicēts eiro zonas gada inflācijas rādītājs septembrī, kas saskaņā ar Eurostat datiem bija 1,8 %.
Tas bija solis uz leju salīdzinājumā ar augustā reģistrētajiem 2,2 %, vienlaikus tas bija zemāks par analītiķu prognozētajiem 1,9 %. Tas bija arī zemākais rādītājs kopš 2021. gada aprīļa, veiksmīgi samazinot inflāciju zem Eiropas Centrālās bankas mērķa 2%.
Inflācijas samazināšanos galvenokārt noteica enerģijas cenu kritums, kas septembrī samazinājās līdz -6%, salīdzinot ar -3% augustā. Arī pakalpojumu inflācija septembrī samazinājās līdz 4% no 4,1% iepriekšējā mēnesī.
Tomēr pārtikas, tabakas un alkohola inflācija nedaudz palielinājās, septembrī sasniedzot 2,4%, salīdzinot ar 2,3% augustā. Pamatinflācija gada griezumā septembrī bija 2.7%, kas ir zemāks rādītājs nekā 2.8% iepriekšējā mēnesī.
Francijas inflācija septembrī samazinājās līdz 1.5% no 2.2% augustā, savukārt Spānijas inflācija samazinājās līdz 1.7% no 2.4% augustā. Arī Itālijas inflācija septembrī samazinājās līdz 0.8% salīdzinājumā ar 1.2% iepriekšējā mēnesī, un arī Vācijas inflācija septembrī samazinājās līdz 1.8% salīdzinājumā ar 2% augustā.
Eirozonas ekonomika, iespējams, vēl nav izkļuvusi no grūtībām
Lai gan septembra inflācijas rādītāji ir daudzsološi, eirozonas ekonomika vēl var nebūt pilnīgi atveseļojusies. Eiropas Centrālā banka nesen atklāja, ka tā joprojām sagaida, ka gada pēdējos mēnešos inflācija atkal palielināsies, galvenokārt tāpēc, ka stabilizējas enerģijas cenas.
ECB septembrī samazināja procentu likmes līdz 3,50 % un ir arī norādījusi, ka tuvākajā laikā varētu gaidāms vēl viens samazinājums.
Ballinger Group FX analītiķis Kails Čepmens norādīja: “Pēc vairākām pēdējās dienās bloka lielākajās ekonomikās publicētajām inflācijas rādītāju sērijām, kas bija zemākas par 2%, eirozonas patēriņa cenu indekss septembrī samazinājās līdz 1,8%. Mēneša griezumā cenas samazinājās par -0,1 %. Pakalpojumu inflācija joprojām ir augsta – 4.0%, bet arī tā mēnesī samazinājās”.
Pēc mēnesi, kad ECB amatpersonas tiksies, tām būs jāsaskaras ar progresējošu dezinflāciju, sabremzējušos tautsaimniecības atveseļošanos un patērētāju konfidences lejupslīdi. Politika ir pārāk ierobežojoša, ņemot vērā sarežģīto makroekonomisko situāciju, un pāreja uz secīgu likmju samazināšanu, šķiet, ir pašsaprotama tagad, kad dezinflācija ir vēlīnā stadijā.
Attiecībā uz ECB nesen septembrī veikto likmju samazinājumu Iļja Volkovs, galvenais izpilddirektors un kriptofinansiālās institūcijas YouHodler līdzdibinātājs norādīja: “Eiropas ekonomika joprojām saskaras ar būtiskām problēmām. Francijā pieaugošais nodokļu slogs ir vēl vairāk pasliktinājis investīciju klimatu, un paredzams, ka 2024. gadā budžeta deficīts pārsniegs 5,5%, savukārt valsts parāds svārstās 112% apmērā no IKP.
Arī Vācijas darba tirgus izjūt spriedzi, jo bezdarba līmenis pārsniedz 6 % un paredzams, ka tas pieaugs, līdztekus IKP sarukumam un IFO uzņēmējdarbības indeksa samazinājumam – skaidri recesijas rādītāji. Šķiet, ka ECB procentu likmju samazināšana ir izmisīgs pasākums, lai kontrolētu situāciju, taču, mūsuprāt, ar to nepietiks, lai risinātu dziļākās ekonomiskās problēmas, kas šobrīd ir aktuālas Eiropas Savienībā.’’
Ķīnas nesen veiktie ekonomikas stimulēšanas pasākumi, visticamāk, sniegs tikai īslaicīgu atvieglojumu. Neraugoties uz Eiropas luksusa preču akciju kāpumu pēc paziņojuma, šis stimuls neveidosies ilgtermiņa izaugsmē, ja vien neatgriezīsies patērētāju uzticēšanās. Bez noturīgām strukturālām pārmaiņām ES gaida vēl viena lejupslīde, tiklīdz šie pagaidu pasākumi izzudīs.