Mireijas Giljāno grāmata „Francūzietes nekļūst resnas” ne tikai lielos apjomos tika ārzemēs pārdota, bet arī radīja virkni grāmatu ar līdzīgiem nosaukumiem, kas radītas ne tik ļoti tādēļ, lai uzlabotu ārzemnieču dzīves kvalitāti, bet gan lai ieskaidrotu tām, cik unikāli civilizētas francūzietes ir.
Francūzietes ‘nemāsojas’
Tā „īpašā vieta ellē sievietēm, kuras nepalīdz citām sievietēm”, par kuru runāja Madlēna Olbraita? Tā ir pilnīgi norobežota tikai priekš francūzietēm, kuras jau sen ir atskārtušas to, ka dalīšanās ar saviem diētas un stila trikiem vai sava (izcilā) dermatologa numura iedošana – pat savām labākajām draudzenēm – ir muļķu spēle, kura ir zināma kā „mākslīgā kamikadze” starp francūziešu nemāsībām. Te katra sieviete ir pati par sevi šajā aizkaitināmajā, sāncensīgajā zemē.
Francūzietes nepaliek resnas… jo viņas dzer daudz melno kafiju un smēķē
Kad piedāvāts izdevniecībām, šis diētas grāmatas kopsavilkums tomēr guva maz panākumus. Lielākoties tādēļ, ka tas bija atklāts francūzietes svara kontrolēšanas shēmas novērtējums – un, daloties tajā ar pārējo pasaules patīkami nedisciplinēto sieviešu biedrību, valstīm nāktos teikt ardievas pusei no to unikālajiem pārdošanas punktiem. Giljāno un viņas atbalstītāji varētu propagandēt „trīs ēdienu vakariņas” un „ēšanu prieka pēc”, bet man vēl ir jāsatiek francūziete, kas šos abus ievēro. Tātad tad, kad Karla Bruni apgalvo, ka viņa „apēd šķīvi makaronu dienā”, paturi prātā, ka tie noteikti ir augstākā labuma meli.
Francūzietēm patīk farmācija
Līdzās medicīniskajiem piederumiem, kādi ir visiem hipohondriķiem (jebkurā laikā paracetamols, antihistamīns, medicīniskais spirts, kakla tabletes un antibiotikas pret cistītu būs atrodams kaut kur viņas „Jerome Dreyfuss” rokassomiņā), francūziete paļaujas uz zāļu pārpilnību, lai izārstētu katru iedomāto slimību, sākot ar „smagām kājām” un „uzpūtušos vēderu” līdz „apelsīna miziņas kājām” – no kurām visas īstenībā ir nekas vairāk par problēmām ar zarnu floru. Bez valsts neirožu provocējošo lielo farmācijas uzņēmumu atbalsta viņas pilnībā pārstātu funkcionēt.
Viņām patīk arī saskaņot apakšveļu
Principā francūzietes apģērba ziņā nekad nav izsistas no sliedēm. „Ko gan viņa domāja, uzvelkot to mugurā?” reiz es dzirdēju divas nobriedušas parīzietes vīpsnājot, kad es apstājos pie lielveikala „Monoprix” pa ceļam uz mājām savā treniņu ietērpā. „Es dodos ceļā uz/no sporta zāles” nav ne attaisnojums, ne goda zīme, kāda tā ir kļuvusi sviedru draudzīgajās sabiedrībās.
Un, ja vēlēsies nodzīt nost to kruasānu uz trenažiera, tad esi tik laipa, lai pēc tam maršētu ģērbtuvēs ar paceltu galvu saskaņotā „Princess Tam Tam” apakšveļā.
Francūzietes biedē francūžus
Par šo es varu vien noņemt savu „Maison Michel” platmali. Neskatoties tikai uz perfektā bērna izaudzināšanu, francūzietes ir arī sasniegušas augstāko pakāpi mākslā izaudzināt perfekto puisi/vīru.
Reiz, kad kāda draudzene no Parīzes pieķēra savu vīru, atbildot uz darba īsziņu pie vakariņu galda, viņa izmeta viņa iPhone ārā pa viņu ceturtā stāva dzīvokļa logu uz ielas. Ar savu rūpīgi izstrādāto Betijas Blū stila gaisīgumu viņas nemaz neaizbiedē vīriešus, francūzietes gūst vienīgi panākumus, pievelkot šos vīriešus sev tuvāk.
Francūzietes nesūdzās par sabiedrībā šķietami pastāvošajām barjerām
Lielākoties tāpēc, ka viņas iet tām visām pāri. Pateicoties tam, ka Francijā nepastāv viendzimuma mācību iestādes, francūzietes ir iemācījušās strādāt līdzās vīriešiem jau no bērna kājas. Viņām nevajadzēja, lai Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda viņām saka: „Rādi platu smaidu. Saskaroties ar likstām, ej. Viņi nav tevi pelnījuši.” Tas jau pats par sevi viņām vienmēr ir bijis saprotams.
Visbeidzot francūzietēm nevajag citu padomus
Pielāgoties kāda cita viedoklim par to, kādai tev būtu jābūt, ir gara aptumsums. Pašpalīdzības grāmatas un dzīves stila kursi ir vārgo cilvēku raksturīga iezīme.
Avots: telegraph.co.uk