Diemžēl, pēc tam, kad glābējiem izdevās zilonēnu izdabūt ārā no dubļiem, viņš, atrodoties zem kvēlās Āfrikas saules, ātri dehidratējās, jo četras dienas nebija ne ēdis, nedz dzēris, tādēļ, viņš tomēr bija jāiemidzina.
Gačē Gačē parka gidi riskēja ar savām dzīvībām, kāpjot dubļos pie jaunā ziloņa, viņi ap tā ķermeni aptina virvi. Vīri strādāja maiņās, lai pēc iespējas ātrāk izdabūtu ziloni ārā no dubļiem.
Lai arī zilonis bija vēl jauns, viņš bija pietiekami liels, lai spētu nogalināt cilvēkus. Viņš krita panikā un bija ļoti izbiedēts, tādēļ viņš mētāja apkārt snuķi, kas vairākas reizes trāpīja cilvēkiem. Par laimi, visiem izdevās izvairīties no viņa ilkņiem, jo tie ļoti vienkārši var salauzt cilvēka kājas.
Lens Teilors, Gačē Gačē gids, pastāstīja: „Visgrūtāk bija aplikt virvi ap ziloņa vēderu, mēs jau bijām aplikuši virvi ap viņa galvu, bet baidījāmies, ka velkot ziloni ārā no dubļiem, viņš var tikt nožņaugts. Mēs baiļojāmies arī par cilvēku drošību, jo uztrauktais zilonis, pēc atbrīvošanas varēja mums uzbrukt, viņam taču nav ne jausmas, ka mēs vēlamies viņam palīdzēt.”
„Es nevēlējos, lai sanāk tā, ka mēs viņu atbrīvojam, un tad mums viņš aizstāvoties, pašiem jānošauj. Lai vai kā, viņš tomēr bija pārāk novārdzis, lai mums uzbruktu.”
„Pēc izvilkšanas no dubļiem, mēs padzirdījām un paēdinājām ziloni, viņam bija jāpieceļas no guļus stāvokļa. Ziloņiem vispār ir grūti piecelties, ja tie guļ uz sāniem, parasti, lai atvieglotu šo procesu, viņi atbalstās pret kādu skudru pūzni vai ko tamlīdzīgu.
„Uz nakti mēs ziloni atstājām, lai tas atlabtu, bet, kad apraudzījām to no rīta, tam nebija izdevies piecelties un viņš kļuva vēl vārgāks. Viņš lēnām mira, tādēļ, mēs nolēmām viņu iemidzināt, lai viņam nebūtu jāmokās.”
Melisa Makenzija, kas apmeklēja rezervātu, iemūžināja smago cīņu par dzīvību un vēlāk dramatiskās bildes ievietoja savā Facebook lapā.
Viņa minēja, ka par spīti tam, ka iznākums nebija pozitīvs, viņa priecājās redzēt, ka cilvēki ziedoja savu laiku, lai sanāktu kopā un mēģinātu palīdzēt zilonim. Piemetināts arī tas, ka tika darīts viss iespējamais un smagāk pūlēties neviens nevarētu.